Mēles mežģi ir labs vingrinājums runas attīstībai, raita runai, labai dikcijai. Tie noder ne tikai bērniem, arī pieaugušajiem. Un vēl – skaitīt mēles mežģus ir aizraujoši un jautri.
Izdomājiet noteikumus (kurš ilgāk var atkārtot tekstu, nekļūdoties, kurš prot runāt visātrāk, kurš pats prot izdomāt visinteresantākos mēles mežģus), izveidojiet balvu fondu un noskaidrojiet, kurš ir vislieliskākais orators.
Daži mēles mežģu paraugi, bet jūs varat izdomāt savus (īpaši, ja kādam ir grūtības ar konkrētu skaņu izrunāšanu):
- Četri čemuraini čiekuri.
- Ķīķeru ķāķeru ķeburainie ķeburi.
- Strebi stipru pupu putru, tad tu būsi stiprs.
- Šis žagaru saišķis nav mans žagaru saišķis.
- Gurķi grozā gurķojas.
- Cukurgaili cienā ar cukuru.
- Gailim greznas gaiļbiksītes.
- Divas dūjas dudināja.
- Šķērsu šķērsām sašķiroti.
- Ķēniņš ķepurojas ķirbjos.
- Šķiņķa šķēles.
- Ceļamkrāns ceļ ceļazīmes.
- Šķīstošā kafija labi šķīst!
- Glāžšķūņu rūķīši.
- Zils zirgs zilos zirņos zirgojas.
- Jokaini jokotāji jokaini joko.
- Cukursaldi cukurzirņi.
- Ķirmis ķer ķenguru.
- Dīktin dīca dunduriņi.
- Cik caurumu cimdā.
-
Visi vēži vienā virtenē vērti!