Globālais latvietis. 21. gadsimts

Gaŗezera fenomens un loma Amerikas latviešu sabiedrībā

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Darba tirgus attālinātā režīmā: iespējas diasporas pārstāvjiem strādāt Latvijas uzņēmumos

Diasporas latviešu skolās sācies pārmaiņu process

Dibina jaunas latviešu diasporas skolas un uzlabo mācību kvalitāti

Pēdējā laikā arvien biežāk diasporas latviešu skolās norit diskusijas par modernu un mūsdienīgu mācību procesu – tajās mācības notiks latviešu valodā, tiks izmantoti jauni mācību līdzekļi, kā arī dibinātas tiešsaistes platformas, kurās varēs iesaistīties ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki, tā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" pastāstīja apvienības "Eiropas latvieši" pārstāve Latvijā, izglītības projektu vadītāja Aira Priedīte.

Diasporas skolās mācības notiks latviešu valodā

Kā uzsvēra apvienības “Eiropas latvieši” pārstāve Latvijā, izglītības projektu vadītāja Aira Priedīte, diasporas latviešu skolām jāskatās uz to, kā bērni mācās savās mītnes zemes:

“Bērni mācās vides zinātnes, par demokrātiju, par svarīgiem sabiedrības elementiem, un es domāju, ka mūsdienīga sestdienas skola to arī varētu mācīt tikai latviešu valodā.”

Tāpēc šobrīd diasporas skolās uzsākts pilotprojekts mācīt robotiku un programmēšanu latviski. Viens no modernas latviešu skolas uzdevumiem ir ļaut bērniem saprast, ka Latvija nav atpalikusi valsts, bet gan tikpat moderna kā tā, kurā dzīvo diasporas latvieši.

Taču svarīgs ir jautājums, vai šo pārmaiņu procesu skolas pieņem? Aira Priedīte norādīja, ka būtisks ir skolotāju jautājums. Ja pedagogs pārzina konkrēto jomu, piemēram, programmēšanu, skaidrs, ka skolā šāds priekšmets tiks mācīts. Ja pedagogs par kādu no jaunievedumiem nebūs informēts, tad, visticamāk, krietni jāpiedomā, kā to ieviest latviešu skolā. Šajā jomā varētu palīdzēt Latvijas puse.

Mācīs vēsturi, izmantojot dokumentālu raidījumu

Apvienības “Eiropas latvieši” iniciatīvas piedāvā skolām izmantot arvien jaunas mācību metodes. Šoruden diasporas skolās uzsāks mācīt vēsturi, izmantojot “Atslēgas TV” veidotos raidījumus.

Runājot par mūsdienīgu skolu, Stokholmas Latviešu skolas pārzine Agnese Blaubārde uzsvēra latviešu valodas nozīmi:

“Valoda mainās, šobrīd latviešu valoda nav tāda, kā pirms gadu desmitiem, tāpēc skolā, sadarbojoties ar "Iespējamo misiju", esam raduši iespēju apgūt latviešu valodu, izmantojot mūsdienīgus mācību materiālus."

Mācību procesā tiek stāstīts par mūsdienīgiem latviešiem, izcilām personībām, jauniem talantiem. Vēl domāts attīstīt virzienu, ka mūsdienu latviešu skolu vada bērni – bērnu valdes grupas, sadarbojoties ar skolas vadību, veido un rada mācību procesu kopīgi. Tā šobrīd strādā Zviedrijas skolas, un tā varētu darboties arī diasporas skolas. Tāds process jau izmēģināts arī Stokholmas Latviešu skolā, kas atsākusi mācības klātienē, bet pēc pērnā gada pieredzes izvērtēšanas sapratuši, ka attālinātās mācības bijušas kupli apmeklētas un pieņemts lēmums reizi mēnesī organizēt mācības neklātienē.

Rodas jaunas latviešu diasporas skolas

Viens no diasporas skolu rašanās iemesliem bijusi pandēmija, tā varētu raksturot jaunās latviešu valodas un kultūras skolas “Kāpnītes” izveidošanu.

Tās dibinātāja, pedagoģe gan pēc profesijas, gan aicinājuma, Ingrīda Tārauda stāstīja, ka ideju par jauno skolu ieteicis viņas astoņgadīgais dēls un to veicināja arī pašas atmiņas par darba gaitām skolā Latvijā:

“Puika teica, ka vajadzētu izdomāt kaut ko modernu, lai viņam pašam būtu interesanti un arī patiktu mācīties, nevis tikai skatīties grāmatas. Arī ko digitālu, un tā mēs īstenojām šo ideju.”

Skola “Kāpnītes” ir jauna, darbojas tikai gadu un tikai virtuālajā vidē, bet gada laikā tā ir sevi pierādījusi, ko pierāda fakts, ka uz otro mācību gadu atgriežas tie paši skolēni un viņiem pievienojušies jauni. Turklāt šajā mācību gadā arī Īrijā, Tulovā, tiešsaistes skolai tiek atvērta filiāle, kur notiks klātienes nodarbības.

Skolas vadītāja un dibinātāja gan vēl nevarēja pateikt, cik moderni un mūsdienīgi varēs darboties klātienes skolā, bet digitālajā vidē tas ir gana moderni, ko apliecina gan bērni, gan viņu vecāki. Skola “Kāpnītes”, meklējot savu latviešu skolas ceļu, izmēģinājusi vairāk nekā 50 digitālās platformas un izvēlējusies jau pārbaudīto “Class Flow” un vēl dažas.

Skola būs kopiena arī vecākiem

Līdzīgi kā Ingrīda, sava dēla mudināta, šobrīd pie jaunas izglītojošas platformas izveides strādā arī Madara Veinberga no Londonas. Viņa sacīja, ka apvienojušās astoņas bērnu mammas, kuru redzējums ir tāds, ka skolai jābūt arī kopienai ne tikai bērniem, bet arī vecākiem:

“Esam izdomājušas, ka tā būs digitāla skola, digitāla platforma, kur varēsim satikties ārpus sociālajiem tīkliem un apmainīties gan ar informāciju, gan ar mācību procesu.”

Viņa uzsvēra, ka šajā skolā vēlas bērniem iemācīt izpratni par lineāras ekonomikas pāreju uz aprites, cirkulāro ekonomiku, kā šāds dzīves veids tiek ieviests ikdienā un ko varētu iemācīties no latviešu vēsturiskās domāšanas un pieredzes.

“Taču es vēlos, lai bērni, arī mana piecgadniece, uzzina, kāda ir Latvija globālajā kontekstā, kā ir būt latvietim globālajā pasaulē,” sacīja Veinberga.

Skola vēl ir idejas stadijā, bet jau apzināti potenciālie pedagogi, tiek meklētas telpas un rakstīti statūti. Uz mācībām skolā jau pieteikušās trīsdesmit ģimenes.

Iemesli, kāpēc diasporas ģimenes meklē jaunus mācību veidus, jaunas skolas, ir neapmierinātība ar šobrīd pieejamo mācību kvalitāti, kā arī tas, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju nav iespējams tik bieži aizbraukt uz Latviju, kas līdz šim bija kā lieliska izglītošanās sastāvdaļa. Vēl ir svarīgi, ka jaunajā izglītības platformā, ko veido Madara, kopā sanākšana būs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.

Arī tradīcijām bagātās Stokholmas Latviešu skolas pārzine Agnese Blaubārde uzsvēra ka viņu skola ir tāda apvienība, kas mēģina parūpēties par visiem – pedagogiem, bērniem un viņu vecākiem, jo vecāki ir pamatu pamats.

"Nevienam jau nav noslēpums, ka daudzviet tieši vecāki ir tie, kuri strādā par skolotājiem. Turklāt lielākoties teju visās diasporas skolās pedagogi darbojas pēc brīvprātības principa, nesaņemot atalgojumu par savu darbu, kas diemžēl veicina arī izdegšanu, tāpēc jādomā par lielāku atbalstu latviešu skolām," sacīja Blaubārde.

Tieši tāpēc Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto vairākkārt uzsvērusi, ka institūcijām, kas piešķir latviešu skolām finansējumu, būtu jāļauj šo atbalstu ieguldīt arī cilvēkresursos, kvalificējot to kā mērķdotāciju, lai varētu, piemēram, samaksāt skolotājiem par darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt