Pasaulē ir vairāk nekā 100 svētdienas skolu 29 valstīs, kurās bērniem māca latviešu valodu, tradīcijas, vēsturi un dod iespēju tautiešiem uzturēt latvisku garu. Pēdējos pāris gados šo skolu skaits aug (2016.gadā neformālas latviešu skolas bija 25 pasaules valstīs, liecina Latviešu valodas aģentūras apkopotā informācija), aug arī Latvijas atbalsts tautiešiem svešumā.
Māris Pūlis sarunā pauž nākotnes plānus labākām izglītības iespējām ārpus Latvijas, lai izglītība dotu iespēju atgriezties Latvijā un iekļauties izglītības un darba vidē, uzsverot trīs svarīgākos jautājumus diasporas izglītībā - mācību programmas, vecāku un pedagogu izglītošana.
Diasporas skolas izvēlas strādāt dažādi – atbilstīgi iespējām un pieprasījumam, dažviet ir nopietna programma, skolas noslēguma eksāmeni vēsturē un literatūrā, citviet ir tikai latvietības uzturēšanas skolas bez stingriem uzstādījumiem mācību satura pēctecībā.
Pirms pieciem gadiem sākām sarunas par vīziju - kādai jābūt diasporas izglītībai.
Šajā vīzijā ir skaidrs, ka mums vajag Latviju, Latvijai vajag mūs. Tā ir ilgtermiņa izglītības sistēma, kas var veicināt reemigrāciju.
Ir ideja par mācību programmu pieejamību diasporas skolām, svarīgi, lai skolas varētu izvēlēties – lietot programmu vai ne. Mēs redzam trīs skolu līmeņus.
Ja skola ir vieta, kur mērķis ir uzturēt latvietību ar kopā sanākšanu, spēlēm, rotaļām un tautasdziesmām, tad nevajag programmu. Svarīgi, lai kopā sanākšana ir prieks.
Otrais līmenis būtu skolas, kurās sāk domāt par valodas mācīšanu. (Te gan skolās valda neliels satraukums Diasporas likuma sakarā (likms stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī.) – vai skolas, kuras neizmanto programmas, varēs saņemt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) finansējumu).
Trešais līmenis varētu darboties ar diasporas mācību programmu, kur ietilpst valoda, ģeogrāfija, vēsture, kultūra, sociālās prasmes. Ja domājam par tik nopietnu saturu, tad pienākam pie slēdziena, ka vajag programmu. Diasporu mācību programmā būtu jāiekļauj tas, kas attiecas uz Latviju.
Programma ir laba lieta, bet nevienu nevar piespiest to izmantot. Ja nākotnē diasporas būs zem IZM jumta, tad ministrija kūrēs un pieprasīs programmas. Ja gribam nodrošināt izglītības procesu diasporā, tad labi tas var notikt, ja to kūrē Latvijas puse.
Aizbraucot no Latvijas, bieži vecāki ir satraukušies par bērna valodas prasmēm mītnes zemē un cenšās visādi palīdzēt bērnam iejusties, ātrāk apgūt valodu. Bieži ģimenē sarunas notiek tikai mītnes zemes valodā. Vecāku izglītošana šajā jautājumā ir ļoti nepieciešama.
Jā, vecāku izglītošana ir viens no diasporas izglītības mērķiem. Bieži vecāki nezina, ka, runājot ar bērniem nepareizā, sliktā valodā, nodod bērnam izkropļotas valodas zināšanas.
Diasporas vecākiem nepieciešamas zināšanas, kā palīdzēt bērnam, un te varētu iesaistīties skolas. Tie varētu būt materiāli, izziņas lekcijas un citas formas darbs ar vecākiem, mācot vecākus, kā rīkoties labākās bērnu interesēs valodas un izglītības jomās attiecībā uz bērniem.
Latviešu skolās pasaulē strādā entuziasti – velta šai idejai savas brīvdienas, veic lielus attālumus, nesaņem atalgojumu un bieži māca bērnus bez zināšanām pedagoģijā un konkrētā mācību priekšmetā. Diasporas skolu pedagogu izglītošana ir viena no nākotnes plāna daļām.
Pedagogu jautājums diasporas skolās pēdējos gados ir uzlabojies. Eiropā 70 diasporas skolās mācās 2000 bērnu, strādā 300 skolotāji, no tiem 157 ir ar pedagoģisko izglītību.
Jāatzīst, ka bērnu mammas un neprofesionāli skolotāji var būt ļoti lieliski, jo strādā ar milzu entuziasmu.
Tomēr, strādājot skolā, skolotājiem būtu jāzina pozitīvas disciplinēšanas metodes un dažādi pedagoģiski paņēmieni, kas palīdzētu strādāt skolās ārpus Latvijas. IZM sola konkursu Latvijas Universitātē, lai sagatavotu tālmācības kursus diasporas skolām, tas būtu palīdzoši.
LVA diasporu skolotāju kursos bieži izskan “vecā trimda”, kura ārpus Latvijas darbojusies ļoti ilgus gadus. Vai vecās trimdas pieredze var palīdzēt diasporas darbā?
Gan jā, gan nē. Vecās trimdas pārstāvji latvietību saglabāja bez iespējas uzturēt saikni ar Latviju. Disaspora ir ekonomiskie bēgļi – tas nav negatīvi, tas labi, ja cilvēki vēlas uzlabot finanšu situāciju, viņiem Latvija ir divu stundu lidojuma attālumā, tā ir sasniedzama, atšķirībā no vecās trimdas.
Citādi ir, ja ģimenē dzimst bērni, tad vecāki nolemj tur palikt vismaz līdz tam laikam, kad bērni pabeigs skolu. Tas ir tas brīdis, kad ģimenei nopietni jādomā par latvietības saglabāšanu; ja negrib zaudēt latvietību, meklē dažādas iespējas.
Valsts atbalsts diasporas izglītībai kļūst labāks un labāks. Izglītība ir labākā lieta diasporā, kas var saturēt latvietība. No Latvijas izbraukuši 400 tūkstoši, tas būtu milzīgs zaudējums, ja mēs par to nedomātu. Latvija nav vairs tikai tā, ko nosaka robežas, esam globālā Latvija.
