Pasaules Dabas fonda izglītības projektu vadītāja Elīna Pēkšēna pauž, ka no Dabas aizsardzības pārvaldes novērojumiem var secināt, ka dabas takās ir trīs vai četras reizes vairāk apmeklētāju, ir arī novērots, ka cilvēki meklē interesantas dabas takas.
Došanās dabā ietekmē dabu, mēs pat netīši varam nodarīt kaitējumu dzīvajai dabai. Ja dodamies dabā, jāsaprot, ka katram dabas elementam ir zināma nozīme.
Nepieciešams ievērot dabā iešanas ētikas kodeksu. Viens no biežāk redzamajiem pārkāpumiem – atkritumu izmešana. Ietekmas var būt arī saistītas ar to, kur ejam, cik skaļi esam, kā savaldām savus mājdzīvniekus.
Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange norāda, ka Līgatnes dabas takās lielākie pārkāpumi ir atkritumu atstāšana. Ir daudz darba un līdzekļu jāiegulda dabas taku uzturēšanai. Dabā ejot jāzina, ka tas, ko ienes, arī jāiznes.
Minizoo “Dzimtmisa” saimniece Agita Ķelpe uzsver, ka zoo izveidots tā, lai dzīvniekiem un cilvēkiem katram sava vieta, viņu ceļi nekrustojas. Ir cita problēma – cilvēkiem patīk dzīvniekus barot. Zoodārzā pārdod barību, bet cilvēki ir neapmierināti, ka barošana ir ierobežota.
Līgatnes dabas parkā novērots, ka cilvēki kāpj pāri barjerām. Barjeras veido tāpēc, lai pasargātu gan dzīvniekus, gan arī apmeklētājus no dzīvniekiem.
Cilvēki dabas parkā dažreiz dodas egoistisku iemeslu vadīti.
Dabas organizācijas meklē dažādus veidus, kā efektīvāk uzrunāt jauniešus, kā doties dabā un saredzēt dabā vērtību, pēc iespējas neiejaucoties un esot pēc iespējas neredzamākiem dabā. Nav pieņemami kādus izklaides pasākumus pārcelt dabā, uzsver Elīna Pēkšēna.
Latvijā suns ir ģimenes loceklis, dabā dodoties, suns ir pilnvērtīgs kompānijas biedrs. Ir dabas takas, kur nav pieņemami ņemt līdzi suni. Tomēr bezatbildīgi saimnieki mēdz suņus slepus ienest parkos, pieredze rāda, ka suņi parasti nav socializēti un apmācīti.
Dabā iešanas ētikas kodekss:
1. Uzvedīsimies iespējami klusu! Troksnis var izbiedēt ligzdojošos putnus un citus dzīvniekus. Jo klusāki mēs būsim, jo vairāk pamanīsim.
2. Staigāsim pa jau iestaigātām takām! No jauna iemītās takas var ietekmēt vai pat iznīcināt dzīves telpu dažādām sugām.
3. Atbildīgi izvēlēsimies vietu ugunskuram, jo nepiemērotas vietas izvēle var kaitēt un radīt postu dzīvām radībām! Ugunskuru vislabāk kurināt tam īpaši ierīkotās vietās.
4. Izmantosim atkārtoti lietojamos ūdens un pārtikas traukus. Tā mēs izvairīsimies no atkritumu radīšanas dabā.
5. Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes! Savus atkritumus neslēpjam zem koka saknes, nededzinām, nenorokam. Centīsimies nepiepildīt arī atkritumu tvertnes dabā. Atkritumi pievilina dzīvniekus, un tie ir bīstami dzīvniekiem. Turklāt mazo urnu apsaimniekošana dabas objektos ir ļoti sarežģīta.
6. Lietosim iespējami maz kosmētikas, pirms dodamies veldzēties ūdenstilpēs. Nelietosim ķermeņa, drēbju un trauku mazgāšanas līdzekļus tieša ūdens tuvumā, lai ķīmiskās vielas neapdraudētu ūdens dzīvotni.
7. Ja nav pieejama tualete, dabisko vajadzību nokārtošanai izraksim nelielu bedrīti, kas pēcāk jāaizrok. Nenokārtosim dabiskās vajadzības tiešā ūdens tuvumā!
8. Būsim atbildīgi un ievērosim dabas parku noteikumus, kas attiecas uz mājdzīvniekiem dabā un mūsu uzvedību, sastopot savvaļas dzīvniekus. Savvaļas zirgus, govis un taurus dabiskajās pļavās nevajag barot.
9. Saredzēsim dabas vērtības un saudzēsim dzīvotnes! Daba ir sarežģīta sistēma, kur katram elementam ir īpaša nozīme. Piemēram, mirusī koksne takas malā ir mājas tūkstošiem sīkbūtņu, koks pāri upei – ēna ūdens iemītniekiem vai iespēja kādam sauszemes dzīvniekam, bet iežu atsegumi, kurus mēdzam drupināt, ir tūkstošiem gadu veidojusies ainava un neatjaunojama dzīvotne dažādām sugām.
