LSM.lv publicē rakstu sēriju, kurā apskata dažādus sporta veidus, vēta iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.
ĪSUMĀ:
- Labākais vecums, kas sākt trenēties, 12 līdz 14 gadi.
- Šis ir sporta veids bez ambīcijām sportā pelnīt miljonus.
- Audzina atbildību pret komandas biedriem.
- Bez tulznām neviens airētājs nav izticis.
- Izmaksas gana demokrātiskas.
- Latvijā vien trijās pilsētās pieejams sporta veids.
Sākt airēt nav par vēlu
Airēšana ir salīdzinoši vēlīns sporta veids. Puriņa atklāj, ka viņai kā trenerei patīk, ja treniņus uzsākt 12–14 gadu vecumā, bet dažkārt trenēties ņem gan jaunākus, ja ir prāvāki augumā, gan vecākus bērnus. Ja ir vēlme un nākotnes plāni, lai bērns vēlāk varētu turpināt mācības sporta skolā, tad vecumam var būt nozīme, bet būtībā sākt treniņus airēšanā nekad nebūs par vēlu, ja pretim ir treneris, kurš ir gatavs strādāt.
Piemēram, arī 16 gadu vecumā nav par vēlu sākt trenēties, it īpaši, ja bērns iepriekš nodarbojies ar kādu citu sporta veidu, piemēram, garo distanču skriešanu, slēpošanu vai citiem sporta veidiem.
Airēšana – bez ambīcijām sportā pelnīt miljonus
Lai sāktu treniņus airēšanā, primārais ir, lai bērnam būtu vēlme pamēģināt, un tad jau redzams, vai tas patīk vai interesē. Mēdz būt ļoti aktīvi cilvēki, kuriem šis sporta veids var likties par garlaicīgu, bet ir arī tādi, kuri sevi viegli atrod šajā sporta veidā.
Vēl viena būtiska nianse – lai bērnam patiktu ūdens.
Vecākiem un bērniem, izvēloties airēšanu kā savu sporta veidu, arī jāsaprot, ka šajā sportā miljonus nenopelnīt. Jā, ja audzēknis būs talantīgs, brauks uz sacensībām, tiks medaļniekos, var saņemt valsts atbalstu, bet būtībā airēšanā pat algu nevar nopelnīt. Vismaz Latvijā.
Ar darbu var panākt rezultātu
Airēšana kā sports attīsta visas muskuļu grupas, kas ir galvenais ieguvums. Šajā sporta veidā var startēt gan individuāli, gan divniekos, gan četriniekos – tātad var darboties individuāli vai komandā. Un, darbojoties komandā, airēšana attīsta tādu īpašību kā atbildību pret saviem komandas biedriem.
“Ar darbu tu vari panākt rezultātu,” uzsver Puriņa, norādot, ka šī īpašība lieti noder arī turpmākajā dzīvē.
Airēšanā jārēķinās ar tulznām
Atšķirībā no komandu sporta spēlēm airēšana ir praktiski pasargāta no traumatisma. Kā stāsta trenere, ziemā, ja uzspēlē basketbolu, var ciest potītes; var gūt traumas, ja audzēknis nav iemācīts pareizi strādāt svaru zālē, bet būtībā airēšana nav traumatisks sporta veids.
''Jāspļauj pār plecu, bet manā grupā traumas nav bijušas,” norāda Puriņa.
Klasika gan ir tulznas uz rokām – bez tām tomēr neviens airētājs savā karjerā nav izticis.
Nepieciešamais ekipējums un izmaksas
Airēšana ir diezgan demokrātisks sporta veids. Pavasarī un rudenī bērnam būtu nepieciešama termoveļa, krekliņš, kas nosedz muguru arī pieliecoties, vējjaka, kas aiztur mitrumu. Bet būtībā lielas specifikas, ja runā par apģērbu nav, uzsver Puriņa.
Latvijā topošos airētājus ar inventāru nodrošina sporta skolas un klubi. Ir vecāki, kuri vēlas savam bērnam ko labāku, piemēram, iegādāties savu airu pāri, tad jārēķinās ar 500–800 eiro lielām izmaksām. Ja ir vēlme iegādāt savu laivu, tad par vieninieku izmaksas ir 4000 eiro. Bet būtībā ar inventāru nodrošina skola.
Izmaksas par treniņiem ir ļoti demokrātiskas. Jelgavā vecāku līdzmaksājums ir 4,27 eiro mēnesī – vēsturiski palicis vēl no tiem laikiem, kad bija lati, un mēnesī bija jāmaksā 3 lati. Bet Jelgavas pašvaldība ir ļoti pretimnākoša, un daudzi audzēkņi ir atbrīvoti pat no šādas maksas.
Sports, kas pieejams vien trijās Latvijas pilsētās
Diemžēl airēšana Latvijā nav populārs un viegli pieejams sports. Jūrmalā ir divas trenēšanās iespējas, ir bāze Jelgavā un Daugavpilī. Un šobrīd tas ir arī viss. Plašāka iespēja par treniņu iespējām atrodama šeit.
UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU
Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta
Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).
Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās (Izglītības likuma 17. pants).
Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1. pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam, un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .
IZM 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).
Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai.
Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.
