“Ģimenes studijā” diskusija par dāvanu apjomu un nepieciešamību.
Mammai Kristīne Vimbai ir pieredze ar dāvanu gatavošanu bērnudārza izlaidumā, arī Ziemassvētkos, pedagogu dzimšanas dienās. Ziemassvētkos tiek dāvināti veselīgi našķi, piparkūkas, dzimšanas dienās dāvina dāvanu kartes (50 eiro no grupiņas), ja audzinātājas dodas prom no darba, dāvina mazu piemiņas velti. Izlaiduma laikam tuvojoties, Kristīnes bērna dārziņa vadītāja rīkoja sapulci, kurā izskaidroja izlaiduma norisi un aicināja netērēt lieki līdzekļus. Kopīgi vecāki vienojās par dāvanu un naudas summu audzinātājām un darbiniekiem. Sagatavoja atmiņu kladi atmiņai no bērniem un dāvanu karti (50 vai 100 eiro) un arī dāvanu bērnudārzam, ko var izmantot citi bērni – uzdāvināja stikla zīmēšanas dēli.
Mammai Litai Kanaporei ir cita nostāja, uzskatot, ka katram no mums ir jāsaņem cieņpilns atalgojums par darbu, kuru dara.
Katra dāvana ir tikai katra vecāka personīga attieksme, bet viņa ir pret dāvanu gatavošanu visa kolektīva vārdā, jo tas ir uzskatāms pat par koruptīvu darījumu.
Vecāki mēdz būt ļoti radoši, svin pat 4. klases izlaidumus.
Latvijā ir zināmas dāvināšanas tradīcijas, tās ir ne tikai no padomju laikiem, bet arī no senākiem. Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane skaidro, ka skolā ir atbalsta biedrība, kurā var ieskaitīt ziedojumus, ir arī dāvanas no vidusskolas klasēm, lielāko tiesu tie ir augi āra teritorijai vai galda spēles.
Daugavpils 10. vidusskolas direktore Vija Salna pauž, ka jau pirms vairākiem gadiem aicināja vecākus negatavot dāvanas skolai un skolotājiem, tas saistīts gan ar korupcijas risku, gan ar vecāku materiālo stāvokli. Dāvanas rada liekus sarežģījumus gan ar likumu, gan ētiku.
Antropologs Kristians Zalāns aicina paskatīties uz dāvanām no citas puses – piemēram, kā attiecību izbeigšanu vai arī kā turpinājums – ar skatu nākotnē.
Ar dāvanām vecāki bērnos veicina pateicības jūtas un dāvināšanas prieku. Svarīgi, lai dāvināšana ir brīvprātīga, ne piespiedu.
Ar laiku vajadzētu izbeigt dāvināšanu mācību iestādēs, jo vienmēr būs kāds, kuram šis process nepatīk vai nav pieņemams. Ja sākas diskusijas vecāku starpā, jau tas ir rādītājs, ka kādam no vecākiem šis pasākums nepatīk vai nav pieņemams.
Arī citās valstīs pastāv dāvināšanas tradīcijas mācību iestādēs, Liene Dinvalde pieredzes stāsts par dāvanām un pateicībām skolotājiem Norvēģijas skolās rāda, ka atšķirīgais ir tas, ka dāvanas ir visiem pedagogiem un darbiniekiem, dāvanas ir simboliskas un visiem vienādas.
Radio klausītāja raksta, ka dāvanas ir vecāku vēlme pateikties audzinātājām par darbu, jo viņu atalgojums par darbu nav cieņpilns.
Dāvināšanas tradīcijas mācību iestādēs mainās - maz dzirdēts par ceļojumiem, lidojumiem gaisa balonos un citām vērtīgām dāvanām, pateicības kļūst vairāk simboliskas.
Skolas rīcība un nostāja var mainīt šo situāciju, nosakot robežas.
