Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ģimenes studija

Kā iesaistīt bērnus ģimenes lēmumu pieņemšanā?

Ģimenes studija

Valsts aizsardzības dienestu ieviesīs no 2023. gada. Kas par to jāzina jau šobrīd?

Vai bērna veselības stāvoklis var būt noslēpums skolā?

Datu aizsardzības speciāliste: Vecākiem nav obligāti skola jāinformē par bērna veselību; tas ir sadarbības jautājums

Stāstīt pedagogiem skolā par bērna veselības stāvokli ir vecāku izvēle, abu pušu sadarbība. Personu datu aizsardzības speciāliste gan iesaka situācijās, kad diagnozes nezināšana varētu nodarīt postu, tomēr informēt pedagogus. Svarīgi – ko ar šo diagnozi dara, daudzi notikumi skolā neveicina vecāku vēlmi dalīties ar šo informāciju, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" pauda speciālisti.

Vaivaru pamatskolas direktores vietniece Sanita Lielkalne skaidroja, ka no bērnu vecākiem pedagogi uzzina bērnu vajadzības, sadarbība ar vecākiem ir svarīga, lai varētu strādāt un nodrošināt izglītības procesu. Informāciju par bērna veselības stāvokli uzzina tikai no vecākiem. Piemēram, ja bērnam ir autiskā spektra traucējumi, būtu nepieciešama informācija, kādas ir bērna vajadzības.

Uzticēšanās, sapratne, atbalsts, sadarbība, risinājums – tie ir atslēgvārdi sadarbībai starp vecākiem un skolotājiem. Lielākoties ir izpratne no skolas puses, bet pedagogu attieksme ir bijusi dažāda, pieredzē dalījās mamma Ilze.

Svarīgi, ko ar saņemto informāciju dara tālāk. Iespējams, pat atsaka mācības konkrētā skolā.

Bērna diagnoze skolā vajadzīga kā iekļaušanas vai izstumšanas instruments.

Svarīgi – ko ar šo diagnozi dara; daudzi notikumi skolā neveicina vecāku vēlmi dalīties ar šo informāciju, akcentēja Autisma apvienības vadītāja, uzvediba.lv veidotāja Līga Bērziņa.

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs -Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Datu aizsardzība saka, ka, ja bez informācijas nevar iztikt, ja diagnozes neizpaušana var nodarīt ļaunumu, tad izpaušana ir iespējama.

Prasības vai izmaiņas, ka obligāti jāziņo par diagnozēm, nav likumā noteiktas, tas ir pušu sadarbību jautājums. Personas dati ir ne tikai vārdi un uzvārdi, bet arī cita informācija, kas ir saistīta ar personas identifikāciju, skaidroja sertificēta personu datu aizsardzības speciāliste Agnese Buboviča.

Agresija nav diagnoze. Latvijā ir ne tikai bērni, bet arī simtiem pedagogu ar šizotipiskiem traucējumiem. Informācijas izpaušana novedīs pie lielākas agresijas un izstumšanas.

Agresijai ir 12 iemesli – nepaēdis, kaitināts, sāpes, milzīga sensorā pārslodze un citi. Ir agresīvi cilvēki bez diagnozes un tādi, kuriem ir diagnoze, bet viņi nav vardarbīgi.

Ziemeļvalstu pieredze – neprasa diagnozes, bet sakārto vidi, lai mazinātu uzvedības problēmas un attīstītu bērna talantus, skaidroja Bērziņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti