Vaivaru pamatskolas direktores vietniece Sanita Lielkalne skaidroja, ka no bērnu vecākiem pedagogi uzzina bērnu vajadzības, sadarbība ar vecākiem ir svarīga, lai varētu strādāt un nodrošināt izglītības procesu. Informāciju par bērna veselības stāvokli uzzina tikai no vecākiem. Piemēram, ja bērnam ir autiskā spektra traucējumi, būtu nepieciešama informācija, kādas ir bērna vajadzības.
Uzticēšanās, sapratne, atbalsts, sadarbība, risinājums – tie ir atslēgvārdi sadarbībai starp vecākiem un skolotājiem. Lielākoties ir izpratne no skolas puses, bet pedagogu attieksme ir bijusi dažāda, pieredzē dalījās mamma Ilze.
Svarīgi, ko ar saņemto informāciju dara tālāk. Iespējams, pat atsaka mācības konkrētā skolā.
Bērna diagnoze skolā vajadzīga kā iekļaušanas vai izstumšanas instruments.
Svarīgi – ko ar šo diagnozi dara; daudzi notikumi skolā neveicina vecāku vēlmi dalīties ar šo informāciju, akcentēja Autisma apvienības vadītāja, uzvediba.lv veidotāja Līga Bērziņa.
Datu aizsardzība saka, ka, ja bez informācijas nevar iztikt, ja diagnozes neizpaušana var nodarīt ļaunumu, tad izpaušana ir iespējama.
Prasības vai izmaiņas, ka obligāti jāziņo par diagnozēm, nav likumā noteiktas, tas ir pušu sadarbību jautājums. Personas dati ir ne tikai vārdi un uzvārdi, bet arī cita informācija, kas ir saistīta ar personas identifikāciju, skaidroja sertificēta personu datu aizsardzības speciāliste Agnese Buboviča.
Agresija nav diagnoze. Latvijā ir ne tikai bērni, bet arī simtiem pedagogu ar šizotipiskiem traucējumiem. Informācijas izpaušana novedīs pie lielākas agresijas un izstumšanas.
Agresijai ir 12 iemesli – nepaēdis, kaitināts, sāpes, milzīga sensorā pārslodze un citi. Ir agresīvi cilvēki bez diagnozes un tādi, kuriem ir diagnoze, bet viņi nav vardarbīgi.
Ziemeļvalstu pieredze – neprasa diagnozes, bet sakārto vidi, lai mazinātu uzvedības problēmas un attīstītu bērna talantus, skaidroja Bērziņa.
