“Nodarbojoties ar medicīnas klaunādi jau daudzus gadus, mēs no pašu pieredzes redzam, cik lielā mērā bērna veselību ietekmē viņa emocionālais stāvoklis. Jo vairāk – kā emocionālā atslodze, iespēja “izelpot”, veido vidi, kurā pat visai nepatīkamas procedūras norit patīkamāk un efektīvāk,” – stāsta Marianna Milovska, biedrības “Dr.Klauns” vadītāja.
“Vecāki diendienā rūpējas, lai viņu bērns iztīrītu zobus, regulāri un veselīgi paēstu, pastaigātos un elpotu svaigu gaisu. Tas ir loģiski – jo tā tiek nodrošinātas bērna primārās fiziskās vajadzības (nododam sveicienus Maslova piramīdas pirmajam līmenim). Toties no garīgās un emocionālās veselības ir atkarīga nevis pati dzīve, bet gan tās kvalitāte,” – turpina Marianna.
“Rūpēties par bērnu nozīmē arī rūpes par to, lai bērnam būtu silti un mājīgi paša ģimenē, lai viņš spētu draudzēties un vispār veidot attiecības ar apkārtējiem, lai pakāpeniski viņš mācītos pārvaldīt pašu dzīvi, būtu pārliecināts par sevi un saviem spēkiem, vienlaicīgi novērtējot riskus un situācijas. Lai viņš mācētu iziet cauri arī stresa situācijām, nekrītot panikā par katru niecīgu iemeslu (jo neviens taču nevēlas, lai būtu neiroze vai trauksme nākotnē). Bet lai bērns to visu varētu iemācīties – ir ārkārtīgi svarīgas vecāku rūpes un darbs, kas palīdzēs bērnam izdzīvot jebkurās dzīves situācijās, izprast savas emocijas un patstāvīgi tās pārvaldīt”, – saka Marianna.
“Vislabākā audzināšana ir laimīgi vecāki. Laime ir kā radiācija – tā apstaro apkārtējos līdzcilvēkus. Laimīgs cilvēks ir atvērts. Viņš ir atvērts jaunai pieredzei, jauniem piedzīvojumiem un cilvēkiem. Viņš ir spontāns un brīvs, spējīgs ātri un viegli mācīties jaunas lietas. Pats brīnišķīgākais ir tas, ka tāds ir mūsu dabīgais stāvoklis.
Daktera klauna pienesums nav tikai prieka nešana. Mūsu darbs ir veidot brīžus, kuros cilvēks varētu justies laimīgs un brīvs izjust jebkādas emocijas, jo tieši emocijas palīdz mums pielāgoties jauniem apstākļiem,” – ir pārliecināts biedrības “Dr.Klauns” mākslinieciskais vadītājs Igors Narovskis
Par emocionālo veselību skaidro Olga Popeiko, psihodrāmas terapeite, “Psiholoģijas aikido centra” vadītāja:
“Dvēsele un miesa – viena veseluma divas daļas! Mūsu fiziskais stāvoklis ietekmē mūsu omu, bet arī garastāvoklis ietekmē mūsu organismu. Ja mums ilgi un stipri sāp kāja, var pamanīt, ka īsti vairs nav omas satikties ar draugiem vai iziet pastaigā. Un otrādi, ja esi nomākts un satraukts, ar laiku parādās bezmiegs, nogurums, ir problēmas ar uzmanību un atmiņu, tiek sabojāts dienas ritms un dzīves līdzsvars. Nervu un endokrīnās sistēmas nespēj atjaunoties, arī imūnsistēma kļūst vājāka – un te arī saslimšana nav tālu. Protams, mūsu ķermenis ir stiprs, tomēr negatīvo emociju ilgstoša ietekme pirmām kārtām var skart tās vietas vai orgānus mūsu organismā, kas citu iemeslu dēļ varētu būt ne tik stipri. Tajā pat laikā pozitīvas emocijas un iespaidi var palīdzēt pārvarēt stresu, mazināt tā ietekmi un tādā veidā arī ātrāk ļaut izveseļoties.
Dakteri klauni spēj pārsteigt un iesaistīt saspēlē – tā palīdzot gan bērnam, gan arī pieaugušajam rast kontaktu ar savām emocijām, lai kādas tās būtu. Savukārt kontaktā ar savām emocijām, ar sevi pašu, mēs varam kļūt veselāki”.
