Kabatai vai grīdas izklājumam?
Izvēloties dabas izziņas grāmatu plauktu saturu bērniem, mēdzu to dalīt līdzņemamā literatūrā un mājās pētāmā. Tas, ko daru reti, nodalu mazo bērnu literatūru no pieaugušo dabas izziņas grāmatām. Nav jābaidās no nopietnās literatūras un smagām grāmatām.
Šai kategorijā labi ietilpst “Jāņa Rozes Apgāds” šogad beidzot arī latviskotā lielizmēra grāmata “Animalium”, kā arī “trio” no apgāda “Mansards”: tematiskie izdevumi “Lielā putnu grāmata”, “Lielā ūdeņu grāmata” un “Lielā sīkbūtņu grāmata”. Zivju entuziastiem labākais atradums līdz šim ir “Gandrs” izdevums “Iepazīsti Latvijas zivis”. Koku slepenās dzīves pētniekiem Pētera Vollēbena “Vai dzirdi, kā koki runā?” (“Jāņa Rozes Apgāds”) un plaukstas formāta kartīšu komplekts “Latvijas koku noteicējs” (“Zvaigzne ABC”). Latvijas zīdītāju pētīšanai reālistisku ilustrāciju papildinātais Tatjanas Zorenko izdevums “Latvijas zīdītāju noteicējs”, bet dziļākai pētīšanai un lasīšanai divi smalkām ilustrācijām pildīti “Zvaigzne ABC” izdevumi: Gundegas Kampes-Pētersones pilnīgais sugu apskats “Latvijas zīdītāji” un Jāņa Brikmaņa mākslinieciskā grāmata par mazajiem sugu pārstāvjiem dabā “Mazākie savā klasē”.
Kukaiņu pētniekiem vērtīga ir no astoņdesmitajiem gadiem nesen atkal atkārtoti izdotā grāmata “Kukaiņu grāmata” (jeb “Entomoloģijas bilžu grāmata”), bet abinieku un rāpuļu izziņai joprojām noder Mirdzas Kļavas “Mēs arī esam pasaulē”: tās abas vieno reālistiskas, bet vienlaikus bērnam pievilcīgas, detalizētas ilustrācijas, kas palīdz iepazīt sugu pārstāvjus pietuvinājumā.
Vienmēr pieejamais grāmatu plaukts
Svarīgi, ka bērniem šīs dabas grāmatas vienmēr ir pieejamas un nestāv augstos plauktos vai vecāku grāmatplauktā. Grāmatām jābūt pieejamām jebkurā brīdī: tas vislabāk parāda, kas bērnus interesē. Pārsteidzoši, ka nereti tās ne pavisam nav bērnu animācijai līdzīgām ilustrācijām pilnās grāmatas.
Aizvien biežāk priecājos ieraudzīt mirkļus, kad bērns ilgstoši pats pēc savas ierosmes pēta botānisko ceļvedi vai cenšas izpētīt atšķirību starp sermuli un caunu un spēj to paveikt ātrāk un nekļūdīgāk par vecākiem. Šie novērojumi lielā mērā likuši izšķirties par lēmumu daiļliteratūru ņemt no bibliotēkas krājuma, bet izziņas literatūru nodrošināt mājas grāmatu plauktā nepārtraukti ilgtermiņam. Protams, arī stāstu, dzejas un kāda pasaku grāmata ir bērnu rīcībā, bet tās lielākoties ir par klasiku kļuvušās un nereti arī ar dabas motīviem tajās, piemēram, absolūtais favorīts pieaugušo un bērnu “pasaka” – “Ezītis miglā”.
Faktus atrodiet fantāzijā
Lai stiprinātu apgūtās zināšanas, enciklopēdisko informāciju ir vērts meklēt fantāzijas radītā literatūrā. Tā, piemēram, lieti noder latviešu autores un ilustratores Lilijas Berzinskas juveliersmalkās dabas ilustrācijas pašas radītās grāmatās bērniem. Kaut vai “Meža pasaka”, kur dabas reālijas mijas ar fantāziju, spēj ieskicēt arī vides problemātiku viegli, bet uzskatāmi. Piemēram, vēl joprojām pasaulē augstu cienītā angļu pedagoģijas metodikas radītāja un liela dabas izglītības mudinātāja Šarlote Meisone ieviesa tādu jēdzienu kā “dzīvās grāmatas” (“living books”), ar to saprotot bagātīgi izklāstītus faktus ar atmiņā paliekošiem stāstiem kā pretstatu sausai, enciklopēdiskai valodai. Te vērtīgs atradums izteiksmes ziņā ir autors Čarlzs Kovacs un viņa latviski tulkotie trīs darbi “Botānika”, “Cilvēkbūtne un dzīvnieku pasaule”, “Muskuļi un kauli” no apgāda “ALIS'' klāsta, kur ietilpst arī zvaigžņu vērotājiem vērtīgs un grezns izdevums “Teikas par zvaigznājiem”.
Jautājiet par rīcību
Kāpēc zivju dzenītis nedzīvo netīros ūdeņos? Kāpēc plastmasas maisiņam ir tik īsa dzīve, un kā to varētu padarīt jēgpilnāku? Kā kāpurs pārtop taurenī? Kāpēc polārlapsai aiz Polārā loka vairs nav tīkami dzīvot? Vides izglītības jomā svarīgi ir ne tikai spēt atpazīt norises un sugas dabā, bet arī izprast likumsakarības, cēloņus un sekas. Šis lauciņš Latvijā bērnu grāmatu jomā nav ļoti pārpildīts, taču pakāpeniski pildās. Jau pieminētie pašmāju autores Lilijas Berzinskas darbi “Meža pasaka”, “Pļavas pasakas”, “Kas ir lielākais gardums pasaulē?”, “Skelets skapī” un citas liek ieraudzīt dabas likumus un likumsakarības. Turpretī nesenais Agneses Vanagas garstāsts “Plastmasas huligāni” viegli, ar labsirdīgu humoru vēstot par Čiekurkalna brāļiem Klāvu un Intaru, uzdod bērnam jautājumus par plastmasas čaukstošā maisiņa dzīves jēgu, kļūstot par jautājošo sirdsapziņu arī vecākiem pārgājienos uz lielveikaliem.
Miniet ieraudzīto
Dabas izzināšana nenotiek, tikai lasot dabas grāmatas. Ļaujiet bērniem pašiem nosaukt redzēto bērnu literatūrā, kaut vai atpazīstot kukaiņus vai nosaucot putnu sugu. Pirmsskolas vecumā bērniem īpaši patīk šīs atpazīšanas un salīdzināšanas spēles. Izcili pētīt dabas ceļvežus, sēžot pļavā un meklējot reālus eksponātus. Ja grāmatas formāts atbilst bērna mugursomas izmēram, vērts to ņemt līdzi. Jau sen esmu pārliecinājusies, – jo nolasītāka grāmata, jo vērtīgāka un iecienītāka.
Jāņem vērā, ka līdz skolas vecumam bērns izteikti mācās arī taktilā veidā: līdz ar to svarīgi ir uzskates līdzekļi, ideālā gadījumā trīsdimensionāli objekti, kas ar taustes iesaisti var zināšanas nostiprināt arī prātā, piemēram, ar reālistiskām dzīvnieku figūriņām vai planētu sistēmu u.tml.
Savukārt putnu apgūšanai īpašu noskaņu palīdz raisīt putnu balsis divos “Zvaigzne ABC” izdevumos “Meža putnu dziesmu grāmata” un “Dārza putnu dziesmu grāmata”. Kas nav mazsvarīgi, tās ir cietos vākos, cietām lapām – laba izvēle jaunāko ģimenes locekļu izklaidei ar prātu tonizējošu, nevis mokošu skaņu.
Tematiskās grāmatu izstādes
Ja šķiet, ka mājās ienākusi kāda vērtīga lasāmviela vai pētāmviela, mūsmājās grāmata ieņem savu vietu “grāmatu tronī” – nelielā, bērniem viegli sasniedzamā plauktā pie sienas, kur divas līdz trīs grāmatas ir redzamas tieši vāka skatā. Pieredze liecina, ka šis “reklāmas triks” labi strādā. Regulāri rotējot grāmatas, tām pietiek uzmanības un, izrādās, ka pat garāmejot bērns var pēkšņi gūt prieku, ievērojot, ka uz grāmatas “Animalium” vāka ir attēlots tieši naktstauriņš ar savām spurainajām antenām. Improvizētajām izstādēm noder arī kartīšu materiāli – “Koki”, “Putni”, “Puķes”, kas izdoti latviski, vai arī angļu valodā pieejams plašāks materiāls – dzīvnieku pēdas, planētu sistēma un kosmoss, pasaules mākslas darbi utt.
Mācieties dabu zīmējot, līmējot vai pužļojot
Dabas izziņu var padarīt vēl niansētāku, ja kopīgi ar bērniem izlemjam kādu augu pārvērst pašu zīmētā ilustrācijā savā dabas piezīmju kladē vai kādu iecienītu grāmatas ilustrāciju improvizēti pārzīmēt pašiem. Var dabu meklēt un tulkot mākslas klasikas darbos: tā pašreiz iecienītākais Leonardo da Vinči darbs, tieši pateicoties dzīvnieka klātbūtnei tajā, mūsmājās ir “Dāma ar sermulīti”. Ja gribas vingrināt sīko, bet bērna attīstībā tik būtisko motoriku, lieti noder uzlīmju līmēšana vai pužļu likšana. Arī te ir iespēja piemeklēt tematiskus izdevumus par dabas tēmām, kuri noder arī attālāku attālumu mērošanā transportlīdzekļos vai dabas taku staigāšanas atpūtas mirkļos.
Atdzīvināt grāmatu kustībā
Daļa burvīgas literatūras bērniem par dabu ir angļu valodā, kā, piemēram, Sabīnas Radevas ilustrācijām bagātais izdevums par Čarlzu Darvinu “Darwin’s on the Origin of Species” vai skaņu pogām piepildītā Roberta Hantera pasaules mežu grāmata “World of Forests”, kas ļauj ieklausīties lietus mežā, boreālajā mežā, tuksnesī un citur, saklausot to sugu īpatņus, kam tās ir mājas. Nereti grāmata angļu valodā ir labs iemesls ne tikai atrast tulkojumu kādam mazāk zināmam dzīvniekam, piemēram, bruņnesim, pīļknābim vai skudrulācim latviski, bet arī iekustināt to īsā dokumentāli veidotā videostāstā, piemēram, no “National Geographic” krājuma Youtube.com kanālā. Pāris minūtes, un dzīvnieks ir atdzīvojies un daudz spilgtāk palicis prātā ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Nākamais solis ir kopīgi atrast arī tos pasaules nostūrus, kuros šis dzīvnieks, putns vai augs ir sastopams.
Zaļais padoms!
Bibliotēka un lietoto grāmatu domubiedru grupas. Vietas, kur grāmatas atdzīvojas citās dzīvēs un kur tās var atrast tad, ja šķiet, ka veikalu plauktos tās vairs nav pieejamas vai arī maciņā konkrētā brīdī ir citas prioritātes. Starp citu, vērtīgs paņēmiens – pirms grāmatas iegādes izlasīt to bibliotēkas krājumā. Tad ātri var saprast, vai ir nepieciešamā “jūtu ķīmija” un vai grāmatai ir vērts atrast vietu arī mājās.
Pirmpublikācija LSM.lv 2019. gada 8. jūnijā.
