Cik pamatota ir mūzikas nodarbību atcelšana bērnudārzos ierobežojumu laikā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šobrīd valstī noteiktie ierobežojumi liedz pirmsskolas izglītības iestādēs mūzikas nodarbības organizēt tā, kā bija iepriekš. Dažās iestādēs nodarbības notiek (nelielas izmaiņas rada epidemioloģiskās prasības), citur tām ir saīsināts laiks vai tās nenotiek vispār. Mūzikas pedagogus šī situācija satrauc, arī normatīvie akti nosaka, ka muzikālā izglītība  pirmsskolēniem ir jāsaņem, šajā vecumā tas ir ļoti svarīgi bērna vispārējai attīstībai.

ĪSUMĀ:

  • Darba organizāciju katrā pirmsskolas izglītības iestādē nosaka vadītājs.
  • Mūzikas nodarbības nedrīkst notikt vai drīkst notikt tikai ārā, ja tās izglītības iestādē ir pieskaitītas pie interešu izglītības.
  • Dīkstāves laikā mūzikas pedagogu virzīšana uz darbu grupiņā var notikt tikai uz vienošanās pamata.
  • Latvijas Izglītības zinātnes darbinieku arodbiedrība nav saņēmusi sūdzības par pedagogu līguma pārkāpumiem bērnudārzos.
  • Mūzikas pedagogi uzskata, ka ierobežojumi mūzikai nepamatoti piešķir otršķirīgu lomu izglītības programmā.
  • Normatīvos aktus neviens nav atcēlis, tie nosaka, ka muzikālā izglītība  bērniem ir jāsaņem.
  • Vecākus aicina muzicēt kopā ar bērniem ģimenē.

Cik pamatota ir mūzikas nodarbību atcelšana

Par šo situāciju sociālajā telpā parādās dažādi viedokļi un komentāri, kurus LSM. Lv centās apzināt un noskaidrot, cik pamatota ir mūzikas nodarbību atcelšana, vai iestādes vadītājam ir šādas pilnvaras, ko par šo situāciju saka mūzikas pedagoģijas speciālisti un bērnu vecāki.

Sazinoties ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvi, noskaidrojās, ka šis nav  viennozīmīgi atbildams jautājums, jo darba organizācija katrā pirmsskolas izglītības iestādē atšķiras, to nosaka iestādes vadītājs, balstoties uz MK noteikumiem. Ja izglītības iestādē mūzikas nodarbības pieskaitītas pie interešu izglītības, tad mūzikas nodarbības tiešām šobrīd nedrīkst notikt, izņemot, ja tās tiek vadītas ārā 10 cilvēku sastāvā, ievērojot 2 m distanci.

Gadījumos, kur mūzikas nodarbības tiek atceltas un mūzikas pedagogi tiek pārvirzīti uz darbu grupās, jāskaidro mūzikas pedagogu amata apraksti un izglītības dokumenti, kā arī jāprecizē, kāds ir darba līgums, taču mūzikas nodarbības ir izglītības programmas sastāvdaļa.

Kā LSM.Lv norāda Valsts izglītības satura centrā (VISC), šī brīža pandēmijas apstākļos darba organizācija izglītības iestādēs var būt atšķirīga, un to nosaka iestādes vadītājs, ņemot vērā gan iestādes atrašanos konkrētajā pašvaldībā, raugoties uz tajā esošo epidemioloģisko situāciju un saslimstības rādītājiem, gan cilvēkresursus (piemēram, pedagogi no riska grupām). Tāpat svarīga ir iestādes vide (piemēram, telpu lielums, vēdināšanas iespējas), lai varētu ievērot visus drošības noteikumus un citus tikai konkrētai iestādei zināmus apstākļus.

„Iestādes vadītājam šobrīd jādomā par bērnu un iestādē strādājošo pieaugušo veselību un drošību un komunikācijā un sadarbībā ar pedagogu kolektīvu jāmeklē un jārod vislabākie risinājumi, kā sekmīgāk nodrošināt izglītības programmas īstenošanu, t.sk. muzicēšanu. Tuvojoties siltākam laikam un vasarai, pēc iespējas vairāk var organizēt nodarbības ārpus telpām, protams, ievērojot tā brīža nosacījumus,” komentē VISC pārstāve.

Sazinoties ar Latvijas Izglītības zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), noskaidrojās, ka līdz šim arodbiedrībā nav saņemti iesniegumi vai sūdzības par pirmsskolas izglītības iestāžu mūzikas pedagogu darba līgumu noteikumu pārkāpumiem, taču speciālisti aicina neskaidrību gadījumā rakstīt iesniegumu LIZDA vai zvanīt, lai saņemtu konsultāciju. Kamēr problēma pastāv, bet par to netiek ziņots, neviena valsts vai pašvaldību iestāde nespēs pedagogiem palīdzēt atrast vislabāko risinājumu.

Ministru kabineta noteikumos (MK, 716-10.3) dokumentēts, kas un kādā veidā bērniem pirmsskolas izglītības iestādē mūzikas nodarbībās jāapgūst, un šie noteikumi joprojām ir spēkā esoši. Babītes pirmsskolas izglītības iestādē mūzikas nodarbības notiek, kā ierasts, ievērojot drošības prasības. Kā norāda iestādes vadītāja Ingrīda Dzelzkalēja, mūzikas nodarbības ir ļoti vajadzīgas.  Tiek meklēti risinājumi, kā, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības, nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu, tai skaitā mūzikas un sporta nodarbības. Savukārt mūzikas pedagoga vai cita speciālista (psihologa, logopēda) strādāšana kā grupas audzinātājam tiek apsvērta pedagogu trūkuma dēļ, visām pusēm vienojoties. “Savstarpējā komunikācija starp vadītāju un iestādes darbiniekiem ir ārkārtīgi būtiska, tai jānotiek saskaņā ar līguma nosacījumiem un amata aprakstu,” uzsver Ingrīda Dzelzkalēja.

Mūzika pirmsskolā ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai saglabātos muzikālās tradīcijas, uz kurām balstās mūsu nacionālie Dziesmu un deju svētki. Pirmsskolas vadlīnijās noteiktajā obligātajā izglītības saturā katram pirmsskolas izglītības posmam ir noteikti sasniedzamie rezultāti mūzikā, bet tos nav iespējams realizēt, ja mūzikas nodarbību process netiek nodrošināts.

 

Pirmsskolas iestāžu mūzikas skolotāju viedoklis

Laura Auniņa, privātās pirmsskolas izglītības iestādes mūzikas skolotāja uzskata, ka atteikšanās no mūzikas nodarbībām ir nekompetences demonstrēšana, “nepamatoti piešķirot mūzikai otršķirīgu lomu pirmsskolas izglītības programmā. Pirmsskolas mūzikas nodarbībās tiek sagatavoti topošie skolēni, skolu koru dalībnieki un nākamie profesionālās ievirzes mūzikas skolu audzēkņi.”

Pirmsskolas izglītības iestādē, kurā strādā Laura Auniņa, mūzikas nodarbību process sekmīgi tiek realizēts visu mācību gadu. Vienīgās izmaiņas ir valstī noteikto epidemioloģisko prasību ievērošana – nodarbību laikā pedagogs izmanto sejas masku, notiek regulāra telpu vēdināšana un dezinfekcijas pasākumi.

“Līdzšinējās pedagoģiskās prakses novērojumos manī nostiprinājusies pārliecība, ka muzicēšanas process attīsta muzikālās spējas, pilnveido gan emocionālās, gan sociālās prasmes, bet izkopt bērnu muzikālās spējas un muzikalitāti var tikai mērķtiecīgā un sistemātiskā ikdienas darbā ar pirmsskolēniem,” uzsver mūzikas pedagoģe.

 

Kā vecāki var rosināt bērnā prieku par muzicēšanu?

Pēdējos gados izglītības sistēmā arvien vairāk aktualizējas vecāku, ģimenes un skolas vai pirmsskolas izglītības iestādes sadarbība bērna izglītošanā. Vecāku un skolotāju abpusēji veiksmīga sadarbība un ieinteresētība bērna izglītošanā šobrīd ir ļoti būtiska, jo pandēmijas laikā palielinājusies spriedze gan starp vecākiem un skolotājiem, gan pašos bērnos. Kā vecāki šobrīd var palīdzēt bērniem nezaudēt prieku par mācībām vai došanos uz bērnudārzu? Kā ar mūzikas palīdzību saglabāt možu skatu un prieku, lai pietiktu spēks turpināt ikdienas gaitas mainīgajos pandēmijas apstākļos?

Savā pieredzē dalās Kristīne Ivane, kura ar vīru Gati audzina trīs gadus veco Uvi.  Uvis apmeklē valsts bērnudārzu, kurā mūzikas nodarbības notiek. “Mēs, braucot mašīnā, dziedam par visu, ko apkārt redzam pa mašīnas logu, uz maiņām – es, Uvis, Gatis. Mūzika mums skan visur – mājās, sportojot, braucot mašīnā.  Es mūziku saredzu kā iespēju bērnam izlādēties, izpaust emocijas, piemēram, prieku. Mūzika ir ļoti svarīga, bez tās nevar. No bērnudārza mazais nāk mājās dziedādams, dungodams dziesmas no nodarbībām. Arī ome, kura ir mūzikas skolotāja, šad tad “Whatsapp” Uvim nodzied kādu dziesmu, nesen Lieldienu dziesmas kopā dziedājām, domāju, ka mūzika kopumā palīdz bērnam būt atraisītākam un atvērtākam,” stāsta Kristīne Ivane.

Trīs bērnu māmiņa Gita Ceriņa dalās pieredzē par mūzikas lomu vecākās meitas attīstībā: ''Mūzika mūsu ģimenei ļoti palīdzēja meitiņas attīstībā. Mazai esot, meitai tika atklāti dzirdes traucējumi, kam sekoja vairākas operācijas, pēc kurām ārsti ieteica uzsākt dziedāšanas nodarbības. Arī logopēds apstiprināja, ka dziedāšanas nodarbības apvienojumā ar logopēdijas vingrinājumiem varētu uzlabot meitas valodas attīstību. Cītīgs darbs ar logopēdu un dziedāšanas nodarbības ļāva meitai ne tikai iet parastajā skolā kā visiem bērniem, bet šogad beigt arī mūzikas skolu, sekmes ir ļoti labas un meita ļoti mīl mūziku, spēlē saksofonu un sapņo kādudien spēlēt orķestrī. Arī jaunākā meitiņa iet dziedāt, redzu, kā tas palīdz bērna attīstībai - uzlabojas ritma izjūta, atmiņa un arī emocionāli meita kļūst drosmīgāka.”

 

Rotaļu idejas vecākiem, darbojoties kopā ar bērniem

Šoreiz piedāvāšu dažas ikdienas rotaļas un spēles, kuras mūsu mājās ir lielā cieņā. Sākumā, protams, tās ierosina un parāda priekšā vecāks, taču, rotaļai attīstoties, to spēlē un iniciē paši bērni.

Instrumentu aplis – uz grīdas aplī saliek dažādus skaņu rīkus – gan instrumentus, ja tādi mājās pieejami, gan sadzīves, virtuves priekšmetus, ar kuriem iespējama “trokšņošana”. Dalībnieki iet (lec, tipina, rāpo) pa apli un dungo kādu dziesmu (vislabāk uz vietas izdomātu), tad spēles vadītājs (mūsu ģimenē tas ir aktīvākais bērns) sauc “Stop!”, visi apstājas un paceļ no grīdas to instrumentu, pie kura apstājušies. Tad seko īss un skaļš instrumentu orķestris, ko var pavadīt ar kādu no ģimenē iemīļotām dziesmām.

Krāsainās zeķes – visi sēž aplī (arī no trim un četriem cilvēkiem sanāk gana labs aplis), vadītājs dungo  “Kuram šodien zaļas zeķes, zaļas zeķes, zaļas zeķes (zilas, pumpainas, kādās krāsās ģimenes locekļiem zeķes kājās), mammai šodien zaļas zeķes – jā!” Un nosaukto zeķu īpašnieks ceļas kājās, izpildot to, ko liek grupas dalībnieki – atdarina kādu dzīvnieku, dzīvnieku balsis, skrien pa apli vai lec uz vienas kājas. Zeķu vietā, protams, var saukt jebkuru apģērba detaļu.

Skaitāmpanti pēdiņām – mūsu mājās visiem patīk tikt kutinātiem līdz asarām un smiekliem. Tāpēc esam ieviesuši pantiņu no manas bērnības “Viena maza turku pupa ceļoja uz Angliju, Anglija bij’ aizslēgta, atslēga bij’ nolauzta, viens, divi, trīs, nu tu esi brīvs?”, skaitot ejam ar roku pirkstiem pa bērna pēdu un kārtīgi izkutinām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti