Savu pirmo darba gadu skolā Sabīne ir aizvadījusi lielākoties attālināti. Vērtējot to, viņa atzīst, ka atradusi un izmēģinājusi vairākas lietas. Ķīmija ir praktisks priekšmets, lai var novērot un mācīties. Tāpēc viņa laboratorijas darbus aizstājusi ar "mājas eksperimentiem", arī dažādus tehnoloģiskos risinājumus meklējusi.
Sabīne vērtē, ka tas, ka pievērsusies darbam skolā, ir ne tik daudz mammas nopelns, bet viņas ķīmijas skolotājas nopelns, kuras iespaidā arī izvēlējusies studēt ķīmiju. Skatoties, cik daudz mamma strādā, sākumā šķitis – tikai ne skolā.
Nelda atzīst, ka tagad mājās var pastāstīt par savu darbu "ar citu garšu", jo bērns tagad daudz labāk saprot, ko mamma visu mūžu darījusi.
"Redzu, ka viņa mani ierauga citām acīm," atzīst Nelda un piebilst, ka Sabīne jau no mazotnes analizējusi skolotāju darbu, bet līdz pagājušajai vasarai ne reizi nebija ieminējusies, ka gribētu būt skolotāja.
Nelda atklāj, ka viņa par latviešu valodas un literatūras skolotāju kļuvusi savas skolotājas iespaidā.
Linards stāsta, ka mācības turpinās Latvijas Universitātē, apgūstot datorzinātnes.
Sabīne bilst, ka arī domā turpināt mācības un vēlas to darīt ārpus Latvijas. Sabīne atzīst, ka joprojām meklē, ko gribētu darīt, skola jau tam ir tuvāk, bet nevar teikt, ka līdz galam sapratusi, ko vēlētos darīt. Viņa atkāj, ka nākotnē vēlētos strādāt Izglītības un zinātnes ministrijā, jo izglītība ir pie sirds, skola ir forši, bet vēlētos darboties plašāk un mēģināt kaut ko arī ietekmēt.
Sabīne stāstīja, ka viņa savu pirmo darba gadu skolā pavadījusi lielākoties attālināti, bet Neldas jaunākajam dēlam Haraldam no diviem mācību gadiem kārtīgi skolas nācies sēdēt tikai vienu. Pārējais mācību process ir noritējis attālināti. Nelda vērtē, ka dēlam ir viegli piedalīties tiešsaistes stundās, bet dienu pats viņš nevar organizēt.
Raidījuma otrajā daļā sarunā iesaistās arī Neldas dzīvesbiedrs Kalvis, kurš strādā Mazsalacas pusē.
