Vecāki bērna agrajā vecumā caur dažādām lietām (kuras var uztvert kā lutināšanu) bērnu organizē, lai bērns spētu sevi kontrolēt, piemēram, dod cepumiņu, kad dodas ārā, skaidroja mākslas terapeite, psihoterapijas speciāliste, divu bērnu mamma Zane Veitnere, uzsverot, ka tā nav lutināšana.
Četru bērnu tētis Andris Kuksiks uzsvēra, ka arī mazuļiem jāievēro noteikumi: "No dzimšanas sāk audzināšanu, arī attiecībā uz mazuli, jo arī mazulim nepieciešams režīms."
Ir stingri noteikumi, kādus vecāki izvirza bērnam, jāsaprot, kas ir ekstra. Katram vecumposmam ir savas īpašības. Vecumposms un tas, uz ko bērns ir tendēts, ir svarīgi. Ģimenēs ir dažādi rituāli, piemēram, dāvināšana, ja iet pie zobārsta. Veitnere vecākiem iesaka motivējošas vai emocionālas dāvanas mīlestības izrādīšanai.
Geštaltterapeite, četru bērnu mamma Elīna Zelčāne akcentēja, ka saldumiem kā lutināšanai jābūt svētkos. "Tiem bērniem, kam visas vajadzības ir apmierinātas, zūd prieks, tā vairs nav lutināšana, bet bērnam pašsaprotama lieta.
Bērnam mīlestību un uzmanību var parādīt caur atzinīgiem vārdiem, rotaļām, kopīgiem pasākumiem. Svarīgi, kāda ir bērnam mīlestības dominējošā valoda.
Mēs ģimenē atvēlam vienu dienu vienam bērnam, tad dara to, ko bērns izvēlas."
Veitnere skaidroja, ka bērnu var izlutināt tikai vienā veidā – bērna vietā darot lietas, ko viņš var izdarīt pats. "Mazgāt traukus, savākt drēbes un citus darbus bērns var izdarīt, nekas, ja noguri."
Zelčāne: "Ģimenē katram ir vajadzība, ģimenē palīdz viens otram, arī vecākiem ir vajadzības."
Kuksiks par bērnu disciplinēšanu un audzināšanu pauda: "Lai kas sanāktu, jābūt dinozauru pacietībai – tūkstoš reizes saki un beigās izdari pats. Ja dod konfekti par to, kas viņam jādara, tā ir audzināšanas metode vai izlutināšana?
Lai bērns izaugtu, disciplinēšana ir nepieciešama."
Katrā vecumā ir citi noteikumi. Tāpat ne vienmēr izlutina vienīgo bērnu vai bērnu/us viena vecāka ģimenē.
Ja bērns vēlas ko tādu, kas nav finansiāli iespējams ģimenei, – tad bieži dod to, kas pašiem vecākiem trūcis. Jāsaprot, kas ir adekvāti, kas māca bērnam realitāti. Audzinošāk ir sajust realitāti, uzsvēra Zelčāne.
Klāvs Sedlenieks, komentējot vecāku vēlmi bērnu pārāk lutināt un aprūpēt, īpaši ar dāvanām, saka: "Tas liecina par mums kā sabiedrību, kurā valda nevienlīdzība. Tas nav saistīts ar vecāku izšķērdību vai neapdomību. Divi aspekti – dāvināšana un dāvanas izmērs ir simbolisks žests, kas liecina par to, cik rūpējamies par otru cilvēku, otrs aspekts – šajā nevienlīdzīgajā sabiedrībā cilvēki mēģina ar ārējām iezīmēm ierakstīties apkārtējo cilvēku vidē.
Vienīgā izeja – nevienlīdzības mazināšana. Tas nav rakstura vājums, bet sabiedrības uzbūve."
