Ģimenes studija

Ārste: Ikviens slimais jūtas nelaimīgs. Bērnam slimnīcā atbalsts ir vajadzīgs dubultā

Ģimenes studija

Iespējas atrast sen zaudētus tuviniekus

Viesturs Ķerus grāmatā stāsta par savas ģimenes dzīvi mājā meža vidū

Četru bērnu ģimene izvēlas dzīvot vecmāmiņas mājā mežā, nevis Purvciemā

Fascinējoši stāsti par putnu dzīvi un aktīva nostāja dabas aizsardzības jautājumos ir pirmais, kas nāk prātā par Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju Viesturu Ķeru. Bet tikko ir klajā nākusi viņa uzrakstītā grāmata "Meža meitene Maija". Maijas tēls tapis,  autoram vērojot savu vecāko meitu Noru, kā arī aprakstot dzīvi mājā, kura atrodas meža vidū un kurā Ķeru ģimene dzīvo.

Latvijas Radio raidījums "Ģimenes studija" dodas ciemos pie Ķeru ģimenes – Lauras un Viestura un viņu četriem bērniem Noras, Martas, Dārtas un pastarīša Jāņa; viņi dzīvo netālu no Lestenes.

„Lai gan esmu uzrakstījis un izdevis grāmatu, es no īstiem rakstniekiem atšķiros ar to, ka neko neesmu izfantazējis. Visi notikumi nav tiešām notikuši, bet ir varējuši notikt. Esmu aprakstījis dzīvi šeit, mežā, dabu dažādos gadalaikos un bērnus,” stāsta Viesturs Ķerus.

Meža dzīves burvība grāmatā

„Lielā mērā Maija ir balstīta uz Noru, bet esmu atļāvies burtiski neturēties rāmjos, tāpēc brīžiem Maija ir arī Marta un arī es pats. Lielos vilcienos Maija ir Nora un viņas mazā māsa Ieva ir Marta,” par tēlu prototipiem atklāj Viesturs Ķerus.

Viņš arī min, ka reālajā dzīvē meitenēm interese par putniem ne vienmēr ir tāda, kā grāmatā aprakstīta, bet reizēm viņas arī labprāt uzzina to, kas dabā notiek.

„Sarunu par to, kāpēc putni dzied, vispirms aprakstīju grāmatā un tad man tiešām arī Nora to pajautāja. Bija dīvaina sajūta izspēlēt dzīvē to, kas jau aprakstīts,” atklāj ornitologs.

Arī grāmatas nosaukums ir tapis, iedvesmojoties no Noras. Izrādās, kāds viņu nosaucis par lauku meiteni. „Mēs nedzīvojam laukos, bet mežā, tad Nora atbildējusi – es neesmu lauku meitene, es esmu meža meitene.” 

Nora pati min, ka izlasījusi dažas nodaļas no tēta sarakstītās grāmatas. Viņa vērtē, ka notikumi aprakstīti patiesi, tikai ir dažas lietas, kas nav notikušas. Arī viņa pati rakstītu kaut ko līdzīgu.

Dzīve mežā 

Ķeru ģimene dzīvo netālu no Lestenes, un Lauras un Viestura ģimenē aug četri bērni – abas vecākās meitas Nora un Marta mācās skolā Dobelē, Dārta apmeklē bērnudārzu turpat Lestenē, bet pastarītis Jānis vēl kopā ar mammu dzīvojas pa māju.

„Četri bērni – ir grūti, bet līdzi nāk liela gandarījuma sajūta,” atzīst Laura. Viņa min, ka ģimenei ir mīļa auklīte Maiga Zaķe, kura pati teikusi - ja viņas mums nebūtu, ģimenē nebūtu četru bērnu.

„Viegli tas nav, bet neiespējami arī tas nav. Bērniem ir pamats būt ar dzīvi apmierinātiem, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs dzīvojam šeit. Tiekam galā,” vērtē Viesturs.

Uz dzīvi mežā Lauras vecmāmiņas mājā ģimene pārcēlusies apmēram pirms 12 gadiem. Viesturs smej, ka uz darbu no Purvciema, kur īrējuši dzīvokli kādreiz, bijis stundu jābrauc cauri Rīgai, tagad ceļā viņš pavada apmēram tādu pašu laiku.

„Galvenās labās lietas - vari iziet no mājas un salasīt sēnes vakariņām vai mellenes vasarā. Vari atstāt bērnu gulēt aiz loga, nav jāstaigā pa ielām,” atzīst Viesturs. „Šī ir jauka vieta mums, ceru, ka pietiekami jauka arī meitenēm. Visas iespējas spēlēties, pastaigāties. Jauka vieta, kur bērniem augt.”

Laura piekrīt viņa teiktajam, ka te ir klusums, daba, var iet jebkurā brīdī ārā, darīt ko grib, nav neviena sveša cilvēka.

„Esmu šeit augusi, tā ir vide, ko esmu pieradusi redzēt sev apkārt. Ne visiem tas der, ne visiem tas patīk,” rezumē Laura.

Un Marta, piemēram, šeit var īstenot savu aizraušanos rāpties kokos. Un vecāki arī atļauj. 

„Brīžiem tas ir – samiedz acis un ļauj, lai kāpj,” bilst Viesturs. 

Laura stāsta, ka pati kāpusi kādā eglē un viņas tētis brīnījies, kā bērns var tik augstu uzkāpt. 

"Tas, ka bērni kāpj kļavā, liekas tāds piezemēts un mierīgs variants. (..) Lai tik kāpj, kamēr tas ir saprātīgos augstumos un var pieskatīt," uzskata Laura.

Sarunas laikā top arī cienasts, Lauras ģimenes sens ēdiens, viņas vecāsmammas firmas ēdiens – virteņi. Laura saka, ka tos var salīdzināt ar pelmeņiem.

Ķeru ģimenes virteņi

Gatavo mīklu: apmēram glāzei ūdens pievieno miltus, sāli un nedaudz arī eļļu. Maisa, tad arī mīca, kamēr veidojas mīkla, kuru var izveltnēt un kura nelīp pie pirkstiem. Laura mīklai pievieno arī vienu olu. To var arī nelikt. Ar olu mīkla iznāk  stingrāka, bez - „maigāka”.

Gatavo pildījumu: sagriež gabaliņos cūkas cauraudzi, sagriež un apcep sīpolus. Gaļu un sīpolus samaisa kopā ar biezpienu. Gaļai jābūt mazliet vairāk, tomēr šī kombinācija veido interesantu garšu.

Tad veido tādus kā pelmeņus, liek vārošā ūdenī un vāra, līdz gatavi.

Ēd ar skābo krējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti