Četri padomi vecākiem bērnu drošības jautājumos, iesaka “Centrs Dardzedze” psiholoģe Daina Dziļuma.
Bērnus līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez uzraudzības
Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka bērnam Latvijā līdz septiņu gadu vecumā vienmēr jābūt vecāku vai personas, kas nav jaunāka par 13 gadiem, uzraudzībā.
Tāpēc, ja redzat pirmsskolas bērnu, kurš klaiņo apkārt viens, vajadzētu pavērot, vai tuvumā ir kāds, kurš viņu pieskata, painteresēties, kurp bērns dodas un, ja pieskatītāja tuvumā nav un nevaram ar viņu sazināties, vajadzētu izsaukt policiju. Nekur prom svešu bērnu nevajadzētu vest.
Bērni jāradina pie patstāvības
Arī pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas katrā ģimenē ir jāizvērtē individuāli, kad bērnu var sākt laist vienu uz skolu, pulciņiem, vai rotaļāties ar draugiem pagalmā. Lai šī pāreja būtu sekmīga, svarīgi jau kopš dzimšanas atbilstoši viņa vecumam attīstīt bērnā spējas sevi nomierināt stresa situācijās, parūpēties par sevi – atslēgt un aizslēgt durvis, pagatavot vienkāršu maltīti, apkopt sevi, nodarbināt sevi patstāvīgi, nemeklējot rotaļbiedrus, un lūgt palīdzību, kad nepieciešams.
Būtiski ir radināt bērnu pie patstāvības, taču tas jādara pakāpeniski un arī šeit talkā var nākt tehnoloģijas – piemēram, ja bērns tiek atstāts viens, tad svarīgi regulāri sazvanīties un ļaut bērnam zvanīt vecākiem.
Jāuzsver komunikācijas nozīme
Pirms radināt bērnu pie patstāvības, ar viņu ir jāpārrunā vairāki būtiski ar savstarpējo komunikāciju saistīti jautājumi.
Pirmkārt, ir jāvienojas, ka, ja bērns kaut kur dodas, viņam par to ir jāinformē vecāki.
Otrkārt, bērnam ir jāiemāca, kā sazināties ar vecākiem, vecvecākiem vai citiem ģimenei uzticamiem cilvēkiem.
Treškārt, ar bērnu ir jāpārrunā, kādās situācijās jāsazinās ar tuviniekiem un kādās var un vajag zvanīt uz vienoto palīdzības dienestu numuru 112.
Jārunā, kā rīkoties riskantās vai “bailīgās” situācijās
Lai kā vecākiem gribētos domāt, ka viss būs kārtībā, bērnam noteikti ir jāzina, kā rīkoties, ja kaut kas iet greizi. Noteikti jāizskaidro, ko darīt un pie kā vērsties, ja mājās noticis kas nelāgs, vai ja kļūst bail vai noticis kas slikts uz ielas.
Piemēram, jāpastāsta, ka bērnam nevajadzētu slēpties vai bēgt uz nomaļām vietām, bet gan doties tur, kur ir daudz cilvēku, izstāstīt, kas noticis un saukt pēc palīdzības. Iepriekš vara pārrunāt ar bērnu, kas varētu būt drošie cilvēki - piemēram, policists, apsargs, pārdevējs vai ģimene ar bērniem.
Bērnam pavisam noteikti jāiemāca pateikt “Nē!”, kas īpaši svarīgi ir situācijās, kad kāds svešs vai arī pazīstams cilvēks liek darīt ko bīstamu, nevēlamu un nepatīkamu. Lai šo prasmi trenētu, vecākiem arī ikdienā vajadzētu cienīt bērna tiesības izteikt savu, no vecākiem atšķirīgu, viedokli.
