Šai uzdevumā labs sabiedrotais ir grāmatas. Turklāt daudzi pēdējā laika izdevumi ļauj ķermeņa noslēpumus izzināt ne tikai enciklopēdiska tipa grāmatās, bet arī dzejā, pasakās un infografikās. Lūk, ieskats dažās no tām.
Pieskaršanās skeletam
Pirmsskolas vecumā bērniem lieti noderēs taustāmas lietas, piemēram, lelles izmēra saliekams un izjaucams skelets, cilvēka ķermeņa telpiskie orgāni figūriņu veidā, cilvēka ķermeņa sistēmu puzles un tamlīdzīgi risinājumi. Šis ir vecums, kad izšķirīga nozīme ir taktilai darbībai, jo tā ļauj bērnam nostiprināt jaunapgūtās zināšanas caur tausti. Bez fiziskajām lietām ir vērts arī kopā ar bērniem vizualizēt faktus dzīvē, piemēram, izmērīt ar dzijas kamolu, cik gara ir cilvēka tievā zarna, vai piepildīt spainī tik daudz ūdens, cik liels ir cilvēka kuņģa tilpums.
Papildus fiziskajām lietām labs palīgs būs grāmata, kurā cilvēka ķermenis nav biedējoši uzšķērsts, bet uzskatāmi, saprotami un estētiski atklāts. Ar skaistām ilustrācijām var lepoties pasaulē popularitāti iemantojušais un latviski tulkotais izdevums “Laipni lūgti muzejā: Anatomicum” , kas atklāj neticamo pasauli zem cilvēka ādas. Tas ir kopīgs ceļojums 96 lappušu garumā cilvēka iekšienē, izzinot orgānu sistēmu izskatu, darbību, noslēpumus. Grāmatai nav vecuma ierobežojuma, tāpēc vēl jo vairāk noderīgs papildinājums mājas bibliotēkai visai ģimenei.
Iepazīties ar nezināmo
Grāmata, kas nezināmo padara par cilvēcisko, ļaujot bērnam pārvarēt zemapziņā mītošās bailes no cilvēkiem baltos halātos. Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti” pirms laika bija kļuvis par retumu un nesen pārizdots. Šie piecpadsmit dzejoļi ieskicē dažādas ar saslimšanu saistītas situācijas: gan analīžu veikšanu, gan operāciju norisi, gan būšanu slimnīcas gultā un citas.
Termometrs, kas pārtop par kociņu, kurš aug padusē, Pauls, kuram salūzis viens Kauls, kalsnais grāfs Ulrihs Ultrasonogrāfs, Masalas, kas ziemā ledū sasala, Iesnas, kas rej un bērnus baida, un citi spilgti tēli. Nedzīvo priekšmetu personalizēšana un smieklpilnas atskaņas komplektā ar mīļām ilustrācijām ir atslēgas uz bērna atbruņojošo smaidu par spīti viņa veselības stāvoklim.
Turklāt #paliecmājās laikā izdevniecība ir parūpējusies arī par to, lai bērnu veiklie pirksti paši var iedzīvināt ar krāsām bērniem tik iecienītā mākslinieka Reiņa Pētersona ilustrācijas, izmantojot krāsojamās lapas.
Savukārt par to, ka zobiem pārāk daudz konfekšu var nenākt par labu, aizraujoši vēsta Sergeja Timofejeva “Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi”. Te cēloņi un sekas ietērpti asprātīgā piedzīvojumu stāstā ar stilizētām un ornamentālām mākslinieces Rūtas Briedes ilustrācijām, kas viennozīmīgi patiks tiem bērniem, kuri iecienījuši varoņstāstus, supervaroņus un cīņu. (Tiesa, šo cīņu bruņinieks var uzvarēt nevis divkaujā ar saldumiem, bet dodoties pie zobārsta, iedrošinot arī bērnus varonīgi iesēsties zobārsta krēslā.) Grāmata ir īpaši laba izvēle tiem, kas sāk burtot pirmos stāstus paši, pateicoties īsajām nodaļām un bagātīgajām ilustrācijām.
Acīmneredzamās superspējas cilvēkā
Negarlaikojot jauno lasītāju un pētnieku paaudzi ar gariem enciklopēdiskiem skaidrojumiem, ir divi koši, lielformāta vizuāli darbi, kas palīdzēs izzināt redzes un dzirdes noslēpumus. Ukraiņu autoru (patiesībā mākslinieku un grafikas dizaineru) Romanas Romanišinas un Andrija Lesiva grāmatas “Tā es redzu”
un “Skaļi, klusu, čukstus” ir 2018. gadā Boloņā suminātas ar vienu no pasaules prestižākajiem bērnu grāmatu apbalvojumiem kategorijā “Izziņas grāmatas”. Un ne velti. Vienuviet zinātne sastopas ar filozofiju, taču ārpus kaila teksta rāmjiem – grafiski, acī ziņkārību raisoši risinājumi, tekstūru slāņi, optisko ilūziju joki un daudzpētāmas ilustrācijas bērnā itin ātri modina pētnieka garu.
Mammu, kā skan Lielais sprādziens? Mammu, nodziedi mums basu un altu! Mammu, kā skan mūsu māja? Mammu, ja jau mēs neredzam mikrobus un nevaram iet šobrīd pasaules slimības laikā uz veikalu un pulciņiem, tad varam ņemt līdzi mikroskopu un visu labi redzēt, vai ne? Mammu, vai tiešām muša redz pasauli, sadalītu puzles gabaliņos? Šie ir daži no bērnu jāutājumiem pēc šo grāmatu izskatīšanas.
Grāmatu spēks slēpjas to daudzpusībā: tās nav anatomiski skaidrojošas grāmatas, bet gan tematiski ceļojumi pasaulē, ieraugot vienkāršas, bērnam saprotamas lietas ikdienas dzīvē. Vienlaikus grāmatas ne tikai izstāsta, bet arī ļauj bērnam redzēt un dzirdēt plašāk par ikdienību. Tā, piemēram, dienu pēc grāmatas izlasīšanas bērnu savstarpējās sarunās sadzirdēju ne tikai ikdienišķos krāsu nosaukumus, bet jau mākslinieciskāku pieeju toņu nosaukumiem, meklējot egļu zaļās krāsas bikses savā garderobē un jautājot, kāpēc telefona ekrāns ir tik ogļu melnā krāsā.
Vērtīgs ir iekļaujošais skatījums, iepazīstinot arī ar Braila rakstu un daktilajām zīmēm, ar dažādu pasaules valodu alfabētu vizualizācijām, ar seno kultūru piktogrammām, kā arī tādu pasaulīgu problēmu ieskicēšana kā gaismas piesārņojums un trokšņa piesārņojums.
Citas noderīgas grāmatas bērniem par cilvēka ķermeni:
- “Mans ķermenis”, R. Martina un A. Sanderss, izdevniecība EGMONT, sērija “Mazie pētnieki” grāmatām ar atlokiem
- “Mazais dakterītis”, D. Grēnmeiers, izdevniecība “Biznesa augstskola Turība”
- “Mans atlokāmais atlants: Cilvēka ķermenis”, izdevniecība EGMONT
- “Cilvēka ķermenis. Kā darbojas organisms no galvas līdz papēžiem”, izdevniecība “Zvaigzne ABC”
- “Muskuļi un kauli”, Č. Kovacs, izdevniecība “alis”
