Stāsta notikumi risinās ap 1980. gadu. Padomju Igaunijā ir kāds parasts kolhoza ciemats, ir kartupeļu lauki un cūku kūtis, ir deficīts – dažādu preču trūkums – un neglītas skolas formas. Tā nav nekāda memmīšu pasaule – lai šo vietu iepazītu, vajadzīgi rūdīti bērni. Grāmatas galvenā varone Lī ir 11 gadus veca apsviedīga meitene, kura kopā ar jaunāko māsu, mazo brāli, par kuru lielā māsa allaž ir atbildīga, un draugiem – kaimiņu puikām šajā Igaunijas lauku nostūrī piedzīvo dažādas dēkas. Bieži vien gājieni uz mežu un pie upes ir bīstamāki, nekā bērni spēj aptvert, bet pieaugušo tuvumā nav, un bērni var visu izmēģināt uz savas ādas. Taču pamazām varoņdarbi kļūst arvien pārgalvīgāki, un arī nepatikšanas ir klāt.
Rakstniece grāmatas tapšanā izmantojusi savus bērnības iespaidus, taču, pateicoties visu laiku bērniem kopīgajai kārei pēc piedzīvojumiem, mūsdienu bērnam nepavisam nebūs grūti iejusties viņas attēlotajās situācijās, un gluži nemanot viņš būs ieguvis arī priekšstatu par savu vecāku vai vecvecāku kādreiz pieredzēto.
Arī latviešu izdevumā izmantotas igauņu mākslinieka Jāna Rēmusa (Jaan Rõõmus) ilustrācijas. Grāmata „Būt sliktai meitenei ir dievīgi” bija nominēta Igaunijas Kultūrkapitāla Literatūras balvai un 2017. gadā iekļauta starptautiskajā The White Ravens katalogā.
„Būt sliktai meitenei ir dievīgi” ir Ketlinas Kaldmā (Kätlin Kaldmaa, 1971) trešā prozas grāmata bērniem, Igaunijā tā izdota 2016. gadā. Rakstniecei ir iznākuši arī pieci dzejoļu krājumi, stāstu krājums „Mazs ass nazis” (2014) un romāns „Islandē nav taureņu” (2013), viņa studējusi angļu valodu un literatūru, atdzejo, raksta literatūras kritiku, ir strādājusi Igaunijas Bērnu literatūras centrā un jau kopš 2010. gada ir Igaunijas PEN centra prezidente.
