Uz jautājumu "Vai esat par streiku?" Oliņa atbildēja: "Es domāju, ka nē. Mans "nē" ir vairāk par to, cik būtiski, lai mēs attīstītu ilgtermiņa lēmumu, pilnāku paketi tam, kas tiešām ir jāpaveic."
Oliņa uzsvēra, ka streika rezultātā iegūsim vienreizēju risinājumu, kādi bijuši iepriekš. Streiks pietiekami nerisina problēmu.
Problēma pastāv, un esot būtiski, ka sabiedrība to izdzird. Skolās trūkst skolotāju, viņi ir izdeguši un noguruši, un Covid-19 pandēmija to vēl vairāk akcentējusi un paātrinājusi.
"Svarīgi, ka mēs paskatītos uz šo jautājumu no bērnu pozīciju, bērnu satura viedokļa, runātu par skolotāju algu jautājumu no saturiskas pozīcijas, izvirzot saturiskus kritērijus tam, ko mēs rezultātā gribam,"
skaidroja Oliņa.
Viņasprāt, vairāk jādomā par to, kā jaunie cilvēki ienāks skolās, kā noturēt esošos pedagogus. Tāpat būtiski līdz ar diskusiju par naudu sarunāties par to, ko no skolotāja sagaida. "Mēs skolotājam esam maksājuši kā pārdevējam, kas stāv pie letes, mēs maksājam par tieši tik stundām, cik stāv pie letes vai māca mūsu bērnus konkrētās stundās," pauda Oliņa.
Attiecībā uz streiku viņa norādīja, ka ir ļoti būtiski nevis katrreiz par konkrētu summu vienoties, bet pateikt, ka "mūsu mērķis ir vismaz 20% virs tautsaimniecībā vidējās algas". Tas esot svarīgi jauno pedagogu paaudzei, kam ilgtermiņā jāsadzird stabilitāte.
Vienlaikus noteikti jārunā par to, kādas skolas vēlamies redzēt saturiski, sacīja Oliņa.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu.
Pēc vairākām sarunām pedagogu streika izlīgšanas komisija noslēdza darbu bez kompromisa, un arodbiedrība iesniegusi oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plāno piedalīties 23 000 izglītības darbinieku.
Taču nedēļu pirms streika sākuma valdība nāca klajā ar piedāvājumu no 1. janvāra skolotājiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi 1200 eiro mēnesī. Tas nozīmēšot 30% algas kāpumu. Sākotnēji LIZDA pauda kritiku par piedāvājumu, un pēc sarunas ar valdības pārstāvjiem paņēma pauzi.
