Jelgava ir viena no retajām pašvaldībām, kur peldētapmācība jau vairākus gadus tiek nodrošināta pilsētas skolu 1. un 2. klašu audzēkņiem. Vecāki gan ir pārliecināti, ka peldēšana nav tikai sports un prasmes jāapgūst visās skolās, un ilgāku laiku.
Mamma Natālija Zariņa uzskata, ka apmācībai jāturpinās pat vairākus gadus: “Ne visi iemācās ātri peldēt, un ne tikai peldēt, bet arī sniegt palīdzību un uzvesties uz ūdens.”
Biedrības ''Peldēt droši'' speciālisti uzskata, ka peldētprasme ir tikai viena no 15 nepieciešamajām komponentēm, lai nenotiktu nelaime.
Bezmaksas nodarbībās bērni sertificētas glābējas vadībā ne vien demonstrē savu peldētprasmi, bet arī izmēģina peldēšanu ar visu apģērbu un atbrīvošanos no tā, esot ūdenī. Šādas prasmes nepieciešamas, lai lieks smagums netraucētu nokļūt krastā, ja gadījies ūdenī iekrist.
Nereti skolēni arī pārvērtē savas prasmes.
Daudzi bērni saka, ka māk peldēt, bet, kad to jāveic praktiski, izrādās, ka nav viegli, skaidro biedrības ''Peldēt droši'' pārstāve Agnese Gedrovica.
Kā liecina statistikas dati, kopš 2016. gada Jelgavā no ūdenstilpēm izcelti seši noslīkuši cilvēki. Lielupes pludmales glābējiem, gan neesot nācies palīdzēt slīkstošajiem, tomēr pārkāpumu netrūkstot.
Jelgavas PP glābējiem nav nācies šovasar sastādīt nevienu administratīvo pārkāpuma protokolu. "Esam aprobežojušies tikai ar mutvārdu aizrādījumiem. Pārsvarā tā ir velosipēdu ievešana smilšu zonā," situāciju raksturo Jelgavas PP sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce.
