Bezatkrituma dzīvesveids ir cenšanās izvairīties no izšķērdības, taupot resursus, kurus nevajadzētu izlietot dzīves laikā. Ienākot bērnam ģimenē, bieži tērē daudz neatjaunojamu resursu.
Indiāņu sakāmvārds pauž gudrību, ka šo pasauli esam aizņēmušies no saviem mazbērniem.
Pirkšanu ļoti ietekmē mediji, īpaši tas saistīts ar bērnu ienākšanu ģimenē, piemēram, katrai multfilmai ir savs rotaļlietu klāsts, bērni, pat tad, ja nav redzējuši filmu, iespējams, ir redzējuši reklāmu vai par to uzzinājuši no draugiem.Tāpat radi, draugi, īpaši vecvecāki cenšas dāvināt lietas bērnam.
Baiba Petrenko uzskata, ka bieži vecāki nezina, kas bērnam ir nepieciešams, tāpēc iegādājas nevajadzīgas lietas.
Atkārtoti izmantot lietas ir vienīgais veids, kā mazināt preču pirkšanu, tāpēc vajadzētu stimulēt lietoto mantu tirgu.
Ar apģērbu vecāki mainās, pērk lietoto preču veikalos, īpaši tāpēc, ka bērni ātri aug un nepaspēj apģērbu un apavus novalkāt. Tagad populāra kļuvusi arī maiņa ar rotaļlietām.
Ivetai Sondorei mantu maiņas ideja dzima pirms astoņiem gadiem, jo nebija, kur likt rotaļlietas, kuras bērnus vairs neinteresēja. Iveta izveidoja mantu maiņu muki.lv.
Vecākiem nevajadzētu bērnus piespiest atdot un mainīt mantas. Ir mantas, kuras bērnam nevajag šobrīd, bet pēc laika tās būs nepieciešamas. Jāņem vērā, ka bērni mantām var būt neatbilstošā vecumā vai interese par rotaļlietu rodas vēlāk.
Liels un tiešs atkritumu avots ir autiņbiksītes. Bērnam tiek izmantoti vairāki tūkstoši autiņbiksīšu gadā, tās (ja tie nav īpaši ekoloģiski, kuri sadalīsies dabā) sadalīsies tikai daudzos gadu simtos. Dabai draudzīgāk ir izmantot autiņus, tas ir arī daudz lētāk.
