Stāstot par savu nodarbošanos un ģimenes ikdienu, Labanovski pagatavo arī vakariņas – ceptas jēra ribas ar dārzeņiem un zaļajiem salātiem, bet Māra demonstrē zināšanas par Saules sistēmas planētām.
Pirmais sagaida mazais Viesturs, kurš izrāda krāsainos zīmuļus, savā valodā saucot arī krāsas. Izrādās, “krāsu mācību” viņš apguvis no trīsgadīgās māsas Māras, kura jau ir bērnudārzniece.
Labanovski meitu izvēlējušies laist "poļu dārziņā", jo, izrādās, Ervina tēvs ir polis. Pats gan viņš nav apguvis šo valodu, to labi pārzina viņa māsa, un arī vectētiņš var Mārai vārdiņus mācīt.
Par savu aizraušanos ar sulām, tagad jau ne tikai bērzu sulām, Ervins stāsta, ka arī viņa vecāki tecinājuši bērzu sulas un līdzīgi kā daudzi uzglabājuši tās, tikai dzērienu pagatavojuši nevis kā tradicionāli to dara - ar rozīnēm un upeņu zariņiem -, bet ar piparmētrām.
Kādreiz viņam piederējis eko veikaliņš, taču sapratis, ka negrib pārdot tikai citu ražotu un arī vēlas vairāk laika pavadīt laukos, lai būtu dabā un izbaudītu to, nevis tikai aizskrietu pa nedēļas nogalēm nopļaut zāli. Arī saimniecību, kurā tagad vairāk rosās Ervina ģimene, savulaik iegādājušies viņa vecāki. Tagad tur top pasaulē pirmais sulu koku parks – ir iestādītas Kanādas cukurkļavas, Amerikas melnie valrieksti, no kura arī var sulu tecināt, divu šķirņu Latvijas bērzi.
Līvija ir gandarīta, ka bērniem ir iespēja gan sajust un iepazīt pilsētvidi, gan arī būt laukos.
Tētis Ervins un mamma Līvija, stāstot par savu nodarbošanos un ikdienu, pagatavo arī vakariņas, - ceptas jēra ribas ar dārzeņiem un zaļajiem salātiem.
Ervins un Līvija stāsta, ka viņi novērtē veselīgu uzturu un labus produktus, daudzus no tiem viņi iegādājas pie saviem kaimiņiem laukos. Veselīgi ēst viņu ieskatā ir ēst daudzveidīgi, ne izvēlēties populāro, kas atzīts par veselīgu. Ēst gatavot viņiem patīk, un labprāt arī improvizē, ēst gatavojot.
Piemēram, gan gaļu, gan salātus viņi gatavo ar pašu vārītiem sulu sīrupiem, kas arī radušies eksperimentu rezultātā. Gadās, ka eksperimenti arī neizdodas, tas gan vairāk attiecas uz dzirkstošiem dzērieniem.
Ervins atklāj arī kādu lēno jēra pagatavošanas recepti, ko īsteno vasarā laukos: izrok bedri, saliek akmeņus, kurina ugunskuru, kad akmeņi sakarst, ieliek jēru, kas ietīts slapjos dvieļos, ber virsū zemi un kurina virsū ugunskuru tik stundas, cik kilogramu gaļas aprakts. Tas parasti aizņem visu dienu. Tā esot akmens laikmeta cepeškrāsns.
