Pandēmija mainījusi ikdienas gaitas gandrīz visās ģimenēs. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ivars Vanadziņš, veicot pētījumu, atklājis, ka vairāk nekā 40% aptaujāto, strādājot attālināti, ilgstoši izjūt trauksmi, stresu vai citas sāpes. Tas rada spriedzi arī ģimenē. Par emocionālu un fizisku vardarbību bērni ziņo divreiz vairāk nekā iepriekš.
“Domājot par emocionālo vardarbību, mēs noteikti varam teikt, ka tas ir dubultā,” pauž VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.
“Bērni paši par to stāsta, cik ļoti grūti to ir izturēt. No vienas puses, viņi saprot, ka vecākiem šobrīd ir grūti, piemēram, tēvs ir zaudējis darbu. Un bērns izprot, ka tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc tēvs kļuvis agresīvs.”
Vecākam kļūstot agresīvam un neprognozējamam, bērnam grūti neļauties panikai. Ik mēnesi uzticības tālrunis saņem ap 500 zvanu, bieži tie pienāk tad, kad bērnam bez atbalsta vairs neiztikt.
“Mēs sadzirdam, ka ir pēdējais piliens, jo bērniem sākas histērijas. Lēkmes, kā paši bērni viņas nosauc, ka nav varējuši ilgstoši nomierināties, raudājuši. Bērni stāsta par to – “esmu sevi sagraizījis un man tek asinis””.
Psiholoģe, uzticības tālruņa konsultante Ilze Garkalne raksturo situācijas: “Sirds sažņaudzas daudz kur, piemēram, bērns piecas minūtes attālumā no mājām gaida ātro palīdzību, lai viņu aizved uz slimnīcu. Bet mājās ieiet nevar. Vai tas nav skumji?”
Konsultanti saprot, ka ir gūti veikt pirmo zvanu, uzticēties un sākt sāpīgu sarunu. Ar psihologiem iespējams arī sarakstīties. Jaunā dziesma un videoklips veidots, lai iedrošinātu uzticēties.
