Kampaņā akcentē, ka kārtējie valdības ierobežojumi ir iesituši pa pašiem sporta sistēmas pamatiem. Sistēmas, kura galvenokārt turas uz jauno sportistu vecāku pleciem, izmantojot viņu labticību, naivumu, fanātismu… Šīs un vēl citas neuzskaitītās īpašības tiek ekspluatētas, kad bērnu sporta apguves nodrošināšanai nepieciešams atvērt vecāku naudas maku.
Latvijas Televīzijas redaktors Raimonds Rudzāts pauž, ka kampaņas interesi izraisīja bērnu sporta finansējuma neredzamā puse, jo no vecākiem finanses prasa gan atklāti, gan izvilina. To bieži dara treneri, arī sadarbībā ar skolas vadību. Gadījumi ir atšķirīgi gan no sporta veidu, gan pilsētu un novadu lieluma. Tā nav tikai Rīgas problēma. Basketbola skola “Rīga” figurē visbiežāk, bet ne tikai no negatīvās puses.
Basketbols, hokejs, teniss, daiļslidošana, džudo – tie ir tie sporta veidi, par kuriem vecākiem ir ko teikt. Bieži finansējuma mērķis vecākiem tiek slēpts, piemēram, vecāki dod naudu par autobusu sporta sacensībām, bet nezina, ka to jau apmaksājusi valsts, tā šī nauda nokļūst trenera kabatā.
“Stāsts ir par likumību un morāli ētisko aspektu. Jāatceras, ka treneri piedalās bērnu audzināšanā,“
uzsver Raimonds Rudzāts, piebilstot, ka nav ierobežojumu vecāku oficiāliem maksājumiem likumīgā kārtā, lai nefigurē "autobusi” un citi stāsti.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule apstiprina, ka par šādu praksi informācija ministrijai no žurnālistiem ir bijusi, bet IZM neviens nav vērsies ar norādījumu par šādām darbībām. Valsts dod līdzekļus trenera darba algai, pašvaldība finansē pārējās izmaksas. Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina visu nepieciešamo. Pašvaldība var paredzēt līdzmaksājumus izglītībai. Vecāku un privātās iestādes nosacījumus atrunā līgumos. Ir pietiekami daudz iespēju līdzmaksājumus nodrošināt tiesiskā ceļā, likumisko bērnu sporta finansēšanas pusi raksturo Mičule.
Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolas direktorei, Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētājai Diānai Zaļupei nepatīk kampaņas “Bērnu sporta uzrēķini” nekonkrētība par to, kur, kurš un kad ņem naudu.
“Jāsauc lietas īstajā vārdā. Sporta skolu direktori visā Latvijā ir neapmierināti ar šo pagriezienu, nesaucot konkrētus cilvēkus un darbības. Vecākiem jābūt drosmīgiem, jāiet pie sporta skolas vadības vai pašvaldības un par to jārunā.”
Rudzāts akcentē, ka vecāki sarunās ir uzstājuši uz anonimitāti, jo bērni turpina trenēties sporta skolā. Arī treneri ar savu vārdu nestāsta par šo tēmu – ir anonimitātes plīvurs.
Zaļupe pauž, ka vecākiem jābūt informētākiem par sacensībām, kuras ir nepieciešamas attiecīgā vecuma bērniem. Sacensības nav bieži obligātas, bet vecāki nevar atļauties nevest savu bērnu uz sacensībām.
Ir utopiski domāt, ka vecāki rakstīs iesniegumus tiesībsargājošām iestādēm, lai šo sistēmu sakārtotu,
situāciju raksturo Rudzāts.
Strupceļš turpināsies vēl kādu laiku, jo izmaiņas nenotiek īsā laikā. Pirmais faktors ir trenera oficiālā alga, akcentē Rudzāts, piebilstot, ka viens no priekšlikumiem kampaņas beigās ir, lai būtu motivācija legalizēt vecāku līdzmaksājumus ar valsts atbalsta mehānismiem.
