“Šis darbs ar katru dienu apliecina, cik tas ir pareizi. Nevis visu citu dēļ, kuriem palīdz, bet manis dēļ. Esmu lielākā ieguvēja no šī darba, man tas personīgi ir sniedzis daudz. To sajūtu un apziņu, ka vari kaut ko reāli darīt un esi to iespēju izmantojis. Tur ir gan gandarījums, gan sapratne, kāpēc es kaut ko daru, kāpēc mans darbs ir svarīgs," savu darbu fondā raksturo Liene Dambiņa.
Viņa atzīst, ka ikdienā daudz neielaižas filozofiskās pārdomās par sava darba jēgu, bet vairāk koncentrējos uz praktiskiem jautājumiem. Neaizdomājas par to, cik tas ir svarīgi un vērtīgi. Tas ir skaidrs!
"Desmit gadu laikā bijuši dažādi brīži, ir cilvēcisks piekusums bijis. Esmu cilvēks, kas spēj novērtēt, kas man ir dots. Un man ir dots daudz," uzskata Liene. "Pārdomās par to, ka vēl vairāk vajadzētu dabūt vai iegūt materiālā ziņā, man nav nepieciešamības vai vēlēšanās šādi sevi apliecināt.
Svarīgi redzēt apkārt ārpus ģimenes labklājības un labsajūtas. Mana labsajūta cieši saistīta ar to, ko es varu kādam citam palīdzēt."
Liene atklāj, ka pašai būs diskomforts, ja dzīvos savā mazajā universā, labi jutīsies, varbūt nebūs piekususi, varbūt varēs vairāk priecāties par dzīvi.
"Ātri būs diskomforts, ja nevaru dalīties ar citiem, ja nav nekāda labuma no manis," atzīst Liene.
Lielākā dāvana bērniem - viņi ir četri
Dambiņu ģimenē aug četri bērni – dēli Gustavs, Leo un Kārlis, kuriem šogad piepulcējās mazā māsiņa Džemma, kurai drīz būs 10 mēneši.
Liene stāsta, ka bija vēlējusies izbaudīt laiku kopā ar meitiņu mājās, tomēr īsti tas nav izdevies.
“Bija jāatgriežas darbā Bērnu slimnīcas fondā. Sapratu, ja nenākšu atpakaļ, varu kaut ko palaist garām,” atklāj Liene. Tagad nākas ar visu tikt galā, skrienot no mājām uz darbu un no darba uz mājām. Mazā Džemma gan par to dažreiz dusmojas.
Liene atzīst, ka bez palīgiem, protams, tas nebūtu iespējams. Viņai palīdz brīnišķīga auklīte, kā arī mamma, kas dzīvo netālu. Protams, iesaistās vīrs.
“Ja nav palīgu, kas paņem uz sevi tādos brīžos, kad ir saspringti, tad es varētu ļoti daudz ko gribēt un maz ko varēt,” atzīst Liene.
Lai arī slodze ir liela un daudz prasa gan darbs, gan mazā Džemma, Liene nešaubīgi atzīst, ka Džemma ir lielākā dāvana ģimenei šogad, un ar prieku stāsta, kā māsas ienākšana mainījusi puiku attieksmi un attiecības.
“Puikām savstarpējās attiecības visu laiku ir bijušas asākas, savstarpējā konkurence. Māsa viņus atbruņojusi un nav jāiejaucas viņu attiecībās.
Savstarpējā konkurence ir neizbēgama puiku augšanas sastāvdaļa. Bet ar māsu visi ir laimīgi,” stāsta Liene.
Viņa nenoliedz, ka puikas mēdz daudz kašķēties savā starpā, bet cer, ka ar laiku attiecības mainīsies.
“Lielākā dāvana, ko mēs kā vecāki esam viņiem iedevuši, ka viņi ir četri. Viņi viens otram vienmēr būs,” vērtē Liene.
