Bērnu slimnīcas ārsti: masku nēsāšana bērniem ir droša un nepieciešama

Šobrīd, kad vīrusa izplatība ir būtiski palielinājusies, masku nēsāšana bērniem ir ļoti svarīga tālākai Covid-19 slimības izplatības ierobežošanai. Bērnu slimnīcas ārsti uzsver, ka masku nēsāšana nerada negatīvas sekas valkātāju veselībai, pilnīgi pretēji – tā pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību ierosinātājiem un alergēniem, paziņojumā presei informēja Bērnu slimnīcas pārstāvji.

Maskas droši var nēsāt visi Latvijas iedzīvotāji un bērni,

pauž Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe.

Lieto “Telegram” Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais ✍️

 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

Pareiza sejas masku nēsāšana ikvienā vietā, kur atrodas vairāk nekā viens cilvēks, būtiski samazina risku inficēties. Turklāt cilvēki ar hroniskām saslimšanām tā savu veselību var pasargāt arī no citām saslimšanām. Protams, mūsu sabiedrībā ir pavisam mazi bērni un cilvēki, kas objektīvu iemeslu dēļ nespēj kontrolēt savu uzvedību, tādēļ valdība ir pieļāvusi izņēmumus.

Taču mazie bērni ļoti kopē pieaugušos, un, ja ģimenē masku nēsāšanu pieņem kā neatņemamu šī brīža dzīves sastāvdaļu, arī bērni jau no ļoti agra vecuma to pieņems.

Kaut arī bērni ar Covid-19 slimo daudz vieglāk nekā pieaugušie, viņi var būt slimības izplatīšanas avots, tāpēc, pieaugot saslimstības rādītājiem valstī, ir jāizturas ar sapratni pret drošības pasākumiem.  Distancēšanās un masku valkāšana ir, lai mūs visus pasargātu, nevis ierobežotu mūsu brīvību, uzsver Renāte Snipe.

Jā, iespējams, bērnam sākumā var būt kāds diskomforts vai var likties, ka tas ir neērti, bet pie tā ātri pierod un tas vairs netraucē.

Jo ātrāk visi atbildīgi izturēsies pret drošības pasākumiem – nepulcēsies, pareizi lietos sejas maskas –, jo straujāk mazināsies infekcijas izplatība, un bērni atkal varēs staigāt bez maskas.

Stāsti, ka maskas ir kaitīgas, ir viltus ziņas, un šādu informāciju tiražēt tālāk ir necieņa pret ikvienu, kurš ar savu atbildīgo rīcību dara visu, lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos, uzsver ārste.

"Kā piemēru es varu minēt faktu, kuru zina visi – ķirurgi un anesteziologi operāciju zālē, kur viņi pavada garas stundas, maskās strādā jau gandrīz simt gadus. Šajā laikā viņiem nepārtraukti ir jākoncentrējas un jāpieņem atbildīgi lēmumi, jo no tā ir atkarīga pacienta dzīvība. Ja maskas viņiem radītu hronisku hipoksiju, kā apgalvo viltus ziņu izplatītāji, – kā viņi spētu kvalitatīvi veikt savus pienākumus? Un neviens nebūtu gatavs strādāt šajās profesijās, jo – kurš gan izvēlētos profesiju, kurā ik dienu tik ļoti ir apdraudēta veselība?"

Bērni, kuri slimo ar onkoloģiskām saslimšanām un saņem ķīmijterapiju, periodos, kad viņu imunitāte ir ļoti nomākta, gan paši, gan vecāki nēsā maskas, lai bērniņu pasargātu no dažādām infekcijām, un nekad vecāki pret to nav iebilduši vai izteikuši apgalvojumus, ka mediķi rada risku viņu veselībai.

"Tad kāpēc veselo bērni vecāki saredz apdraudējumu?" jautā ārste.

"Mēs mudinām mācīt bērniem, kā pareizi uzlikt un noņemt masku, kā pareizi to valkāt tā, lai ir nosegta mute un deguns, un regulāri mainīt, jo, tiklīdz maska ir palikusi mitra, tā kļūst mazāk gaisa caurlaidīga. Savu pacientu vidū redzu, ka, ja vecāki paši atbildīgi izturas pret masku valkāšanu, jau vismaz no 5 gadu vecuma arī bērni to labprāt dara," pauž Renāte Snipe.

"Tā ir paradumu maiņa, bet, ja vēlamies, lai infekcijas izplatība apstātos, ir jāsaprot, ka katram jāsāk ar sevi, savu ģimeni – daudz laika jāpavada ārā svaigā gaisā, ar draugiem jākomunicē, izmantojot attālinātas komunikācijas iespējas, un, ja jāuzturas telpās kopā ar vēl kādu, kas nav ģimenes loceklis, tad visiem ir pareizi jānēsā maskas."

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.

Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2”  princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.

Pašreizējais valdības lēmums paredz, ka klātienē mācību process drīkst notikt tikai bērnudārzos un 1.–4. klasēm, bet 5.–6. klases no 7. decembra mācīsies attālināti. Tāpat līdz ārkārtējās situācijas beigām attālināti mācās arī 7.–12.klases. Bet no 4. janvāra skolās mācību procesa laikā un ārpus tā sejas maskas jānēsā visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem, arī pašu jaunāko klašu skolēniem.

Tikai divas dienas pēc šī lēmuma portālā "Manabalss.lv" ir savākti vairāk nekā 19 000 parakstu un izskatīšanai Saeimā jau iesniegta iniciatīva ar aicinājumu atcelt valdības lēmumu visiem skolēniem uzdot skolās un ārpus tām valkāt mutes un deguna aizsegus.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atzina – ja Saeima nolems, ka 1.–4. klašu skolēniem skolās no janvāra tomēr nebūtu jālieto maskas, bet Covid-19 izplatība valstī līdz tam laikam nesamazināsies, būs jālemj arī par šo klašu skolēnu mācībām attālināti vai par garāku brīvlaiku, pēc tam pagarinot mācību gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt