Bērns zina, ka iedomu draugi nav īsti
Iedomu draugi ir bērna attīstības procesa daļa, tas saistīts ar bērna valodas, iztēles un intelektuālo attīstību. "Iedomu draugi ir 40-65% bērnu,” norāda kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Latvijas klīnisko psihologu asociācijas vadītāja Ieva Bite.
Iedomu draugi ir plaši izplatīta parādība bērniem no trim līdz astoņu gadu vecumam vai ilgāk. Tie var būd dažādi – neredzami vai mantiņas veidolā. Tā ir normāla bērna attīstības sastāvdaļa, tāpat kā iztēles attīstība, tāpat, kā bērni spēlē iztēles vai lomu spēle, apgūstot pieaugušo dzīves stereotipus, pauž bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Ir pētījumi, kuros norādīts, ka bērniem, kuriem ir iztēles draugi, ir augstāka sociālā kompetence, viņi ir sabiedriskāki, sociālāki.
Kādreiz pastāvēja ideja, ka iedomu draugi rodas no vientulības, no tā, ka bērnam nav ar ko parunāties. Iztēles draugi nav vērtējama kā pataloģija.
Ārkārtīgi reti tas var būt saistīts ar bērna psihiskiem traucējumiem.
Bērns saprot, ka iedomu draugi nav realitāte, tas ir kas iedomāts, nereāls, bet bērns var uzvesties, rīkoties tā, it kā tas ir reāls.
Iedomu draugi ir veids, kā tikt galā ar grūtībām. Ja, piemēram, bērns cieš no vardarbības, iespējams, iedomu draugs būs vienīgais, kam izstāstīt par grūtībām, ar ko dalīties.
Par iedomu draugiem nevajag satraukties, tas nav nekas , kāpēc vērsties pie psihiatra, skaidro ārsts Ņikita Bezborodovs.
Iedomu draugiem var būt tādas rakstura īpašības, kuras nepiemīt pašam bērnam.
Arī pieaugušie izmanto savus iedomu draugus – amuletus, rotas un citas lietas. Ja kāds mums nozīmīgs cilvēks zudis, tad glabājam no viņa kādu mīļu atmiņu – emocionālu saikni.
Mīļmantiņas
Agrīnā vecumā mīļmantiņas pasargā, dod drošības sajūtu, ar to palīdzību kļūst neatkarīgāks un patstāvīgāks, tas saistīts ar atdalīšanos no vecākiem. Mīļmantiņas ir pārejas objekti no atkarības uz neatkarību. Pret tām jāizturās ar lielu cieņu.
Ir bērni, kuriem nav mīļmantiņu, viņi uz neatkarību pāriet viegli, bez kādiem palīgiem.
Senās kultūrās liela loma ir maģiskajai domāšanai, tās nolūks ir dot kontroles sajūtu, ka nedrošo un bīstamo pasauli ir iespējams kontrolēt, piešķirot mistiskas īpašības objektiem, augiem. Tas dod drošumu.
Ir labi, ka pieaugušo vecumā vairāk ir maģiskās domāšanas, rakstnieki nav zaudējuši maģisko domāšanu, pauž Ieva Bite.
Alternatīvās pedagoģijas balstās uz dažādu lietu un aktivitāšu dozēšanu, lai bērnu pārlieku nenoslogotu, lai atliktu laika garlaikoties un iztēloties.
