Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par situāciju peldētapmācības jomā izglītības iestādēs un nepieciešamajām izmaiņām.
Latvijas Peldēšanas federācijas paziņojusi, ka peldētmācība Latvijā nav pietiekamā līmenī. Šajā jautājumā federācija vērsās pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), lai kopēji to risinātu skolās. Graujošais nelaimju skaits ūdenstilpnēs ir nopietna problēma, jo katru gadu ir liels noslīkušo skaits, tā nav tikai karsto vasaru problēma. Valstī ir laiks rīkoties, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs uzsver: “Tā ir problēma, kura nepazudīs pati no sevis.”
Viņš arī skaidro, ka citos gadījumos ir daudz preventīvu informatīvu drošības kampaņu, bet Latvijā netiek ieguldīts ne materiālais, ne intelektuālais resurss informēšanai par drošību uz ūdens.
Aivars Platonovs pauž, ka grūti saprast, kāda ir peldētmācības programma skolās, ne visi pedagogi ir ar peldētmācīšanas metodikas zināšanām.
Dažviet māca 9, citviet 40 stundas mācību gadā, nav skaidru vadlīniju, kā to darīt.
Babītes vidusskolā peldēšana ir no 1. līdz 12. klasei. No 1. – 6. klasei peldēšana ir mācību stundu sarakstā, no 7.klases tā ir fakultatīva nodarbība. Ir arī peldēšanas pulciņi. Babītes pašvaldība atbalsta piecus un sešus gadus vecus bērnus, viņi bez maksas var peldēt Babītē baseinā, skolā bērni ierodas jau ar peldētprasmēm. Visi bērni sestajā klasē māk peldēt, situāciju skaidro Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga.
Latvijas Sporta pedagoģijas profesores Jeļenas Solovjovas pieredze rāda, ka peldēšanai skolās ir pārāk maz stundu, tāpat ir maz tādu skolu kā Babīte.
Bērnam jāiemācās peldēt tik labi, lai varētu pārsimts metrus patstāvīgi droši nopeldēt.
Ja gadā ir 36 mācību stundas skolā, tajās nevar iemācīties peldēt. “Vismaz 100 stundas varētu būt”. Ir svarīgi, kas māca peldēt, vai profesionāli pareizi, vai pedagogs ir profesionāls. “Otro gadu organizējam peldēšanas seminārus skolotājiem, jo tagad ir cita pieeja.”
Peldētmācībā skolās Jeļena Solovjova saskata trīs galvenās problēmas –
organizācija, mazs kvalificētu peldēšanas pedagogu skaits un nepietiekams stundu skaits skolās.
Programma un peldēšanas apmācības kritēriji ir svarīgākie faktori peldētmācībā, materiālajai pusei nav tik noteicoša loma.
Pastāv uzskats, ka ne visi bērni var iemācīties peldēt. Speciālisti uzskata, ka iemācīties peldēt var jebkurš cilvēks, visi cilvēki prot peldēt no dabas, tikai jāiemācās pārvietot ķermeni ūdenī - droši pārvietoties, izmantojot ūdeni kā atbalstu.
