Bērnu ķirurga Olafa Volrāta pieredze rāda, ka bērni ar barības vada apdegumiem saistītas traumas gūst retāk. Viņš norāda, ka liela loma tajā ir etiķa esences aizliegumam. Tomēr bez šī spēcīgā šķīduma ir vēl virkne citu apdraudējumu, kas var ietekmēt bērna veselību un dzīvību viņa dzīvesvietā. Tādēļ ārsts jau ilgu laiku rosina domāt par Rietumeiropas prakses pārņemšanu – proti izveidot valsts programmu, kura jaunajiem vecākiem ļautu uz savām mājām aicināt speciālistu, kas iepazītos ar mājoklī esošajām vielām un šķēršļiem, kuri potenciāli var apdraudēt bērna veselību un dzīvību. Lai tā strādātu, sistēmai būtu jābūt plašai, stāsta Volrāts.
Būtu jāveido sistēma, kā informēt gan vecākus, gan arī skolotājus, kas varbūt bērniem, kuri drīz pabeigs pēdējās klases, nodotu informāciju, no kā vajadzētu bērnus sargāt, kad viņiem būtu ģimenes.
Tāda sistēma šobrīd būtu ļoti vietā, jo tas tomēr valstij būtu ļoti liels ekonomisks ietaupījums, traumu ārstēšana – tas ir ļoti dārgi.
Daudzās rietumu valstīs jaunās ģimenes apmeklē vairākas reizes gadā speciālists, kurš izskaidro vecākiem, kā būtu pareizi jāiekārto miteklis, lai bērnam tas būtu drošs. Jo būtībā visi tajā ir ieinteresēti, lai bērnam būtu droša vide.
Viens no variantiem varētu būt – piesaistīt medicīnas studiju pēdējo kursu studentus. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studējošo pašpārvaldes Akadēmiskā virziena vadītājas vietniece Aija Tumova norāda, ka iniciatīva ir atzīstama, tomēr ne studiju ietvaros. Tajā pašā laikā viņa skaidro, ka jau tagad studējošie izglīto jaunos vecākus par bērnu drošību.
RSU jau pediatrijas studentu zinātniskais pulciņš ir izveidojis projektu „zinošs un drošs”. Šajā projektā jaunie vecāki tiek instruēti par bērnu drošību, jaundzimušo drošību, par drošas vides nodrošināšanu un rīcību dažādu traumu gadījumā.
Līdzīgi uzskata arī pati universitāte. Tās pārstāve Ieva Nora Gediņa Latvijas Radio skaidroja, ka pilna laika studijās šādām aktivitātēm nebūtu iespējams atrast papildu vietu, tomēr šis jautājums jau tiek risināts studentu zinātniskajos pulciņos. Tikmēr bērnu ķirurgs Olafs Volrāts diskusiju rosina iniciēt Veselības ministrijai, uzsverot, ka gluži kā salaužot kāju ir iespēja meklēt palīdzību pie mediķiem, tāpat, kļūstot par vecākiem, būtu tiem jārod iespēja uzaicināt kādu speciālistu uz mājokli, kurā tas varētu novērtēt potenciālos riskus bērna veselībai un dzīvībai. Ministrijā norāda – Šāda iespēja vecākiem jau pastāv, tomēr piekrīt, ka varētu domāt par šādas sistēmas paplašināšanu. Turpina veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Šobrīd bērna 1.mēnesī ģimenes ārsts apskata bērnu mājās. Un arī ģimenes ārsta praksē nodarbinātā māsa, ārsta palīgs vai vecmāte dodas vizītē pie jaunajiem vecākiem un apskata bērnu mājās.
Un šīs vizītes laikā tiek novērtēta arī apkārtējā vide.
Šneiders Latvijas Radio skaidroja, ka par šādu iniciatīvu būtu iespējams diskutēt. Būtu jāsaprot, kā iniciatīvu īstenot, tomēr ministrija uzsver, ka tās mērķis nebūtu stingri kontrolēt vecākus un ielauzties to privātajā telpā.
