Preventīvs un agrīns atbalsts bērnības attīstības posmā var būt nepieciešams 16%–25% bērnu, liecina Eiropas dati. Latvijā atbalsta process ir tikai attīstības sākumā, pirmais starptautiskais forums "Laimīgi bērni" veltīts akūtai nepieciešamībai Latvijā izveidot preventīvā atbalsta sistēmu un ieviest agrīnās intervences pakalpojumus.
12. novembrī Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) kopā ar sadarbības partneriem tiešsaistē organizē pirmo starptautisko konferenci “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika”.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāve, pētniece un arī gaidāmās konferences viena no referentēm Sigita Sniķere pauž, ka konferencē veidos vienotu palīdzības karti bērnu atbalstam. Veselības vai izglītības sistēmā bērns tiek skatīts sadalīti. Ir dažādas bērna vajadzības garīgai un fiziskai attīstībai; ja kādā no jomām ir grūtības, tas ietekmē bērnu; ja tās nerisina, var novest pie smagām sekām. Attīstības riski saistīti ar vidi, kurā bērns aug. Pasaules pieredze rāda, ka,
strādājot ar ģimeni, uzlabojot ģimenisko vidi, sekmējot bērna ienākšanu ģimenē un vecāku prasmes, gūst labus rezultātus bērna attīstībai.
“Mēs gribam, lai bērns Latvijā izaugtu fiziski un psihiski veseli,” uzsver bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Psiholoģiskie traucējumi ir izplatīti, bet mēs zinām, ka varam palīdzēt. “Jo mazāks ir bērns, jo vairāk smadzeņu attīstību ietekmē vide un iespēja trenēt viņa smadzenes,” akcentē psihiatrs.
Latvijas Universitātes (LU) profesore, projekta "Priekšizpēte vienotā bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplekta izstrādei" zinātņu vadītāja Malgožata Raščevska strādā pie diagnosticēšanas instrumenta izstrādes darbā ar bērniem. LU tiek izstrādāta bērnu agrīnās attīstības stipro un vājo pušu novērtēšanas metode. Bērnu problēmu diagnostikai nepieciešama kompleksa pieeja. Lielākā daļa attīstības riski neeksistē vieni paši, tie ir komplektā ar citiem riskiem. Skrīninga metode ir standarts, kā ievāks datus par bērna problēmām.
Mums nav diagnosticēšanas instrumentu, tos nevar paņemt no citu valstu pieredzes. Šī programma ir izstrādāšanas stadijā, iepriekš šādu instrumenti mums nebija. Skrīninga instrumentu uzdevums nav diagnosticēt traucējumus, bet, lai atklātu tos bērnus, kuriem ir daudz lielāki riski, nepieciešama papildus izpēte, situāciju raksturo Bezborodovs.
Starptautiskās konferences “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika” programma:
