Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā saruna par atbildību pret mājdzīvniekiem.
Raidījumā piedalās dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” īpašnieces un dibinātājas Gundega un Iveta Bīderes, māsas Sabīne Atmata un Liene Porīte, mamma Evita Goša.
Evita Goša domā, ka ir labi, ka bērni aug kopā ar dzīvniekiem, tā mācoties empātiju.
“Mūsu mājās ir divi kaķi un bruņurupucis. Mūsu ģimene mēdz rūpēties par citiem dzīvniekiem, kuri kāda iemesla dēļ nonākuši patversmē vai dzīvojuši uz ielas. Mēs esam nodrošinājuši šiem dzīvniekiem cienījamas vecumdienas. Mūsu bērns (6 gadi) aizraujoši izturas pret dzīvniekiem, izjūt prieku vai sāpes, tas būs noderīgi turpmākajā dzīvē.”
Ir bērni, kuri pret dzīvniekiem izturas ar lielu mīlestību, ir tādi, kuri pret dzīvniekiem izturas agresīvi. Abas ir galējības, bērnam ir jāzina robeža, lai varētu sadraudzēties. Sabīne Atmata bieži mājās nes dzīvniekus, kuri palikuši bez mājām, tad šiem dzīvniekiem tiek meklēti jauni saimnieki un mājas. Šobrīd Sabīnes mājās ir četri kaķi un trīs suņi.
“Ķepu ķepā” pārstāves uzsver, ka dzīvnieki nav rotaļlietas, dzīvnieki ģimenē ir nopietns lēmums. Vecākiem vajadzētu informēt bērnu par dzīvniekiem, viņu uzvedību, ēšanas paradumiem.
Jāizprot, kāda būs situācija ģimenē ikdienā, kad mājās būs mājdzīvnieks.
Evita Goša uzsver, ka ir svarīgi, ka mājdzīvnieku grib ne tikai bērns, bet visa ģimene. Jāsaprot detalizēti ne tikai, kāda būs ikdiena tagad, bet jāskatās, kāda būs ikdiena uz ļoti ilgu laiku, uz ievērojamu mūža daļu. Šo jautājumu jāapskata laika perspektīvā, lai izsvērti pieņemtu lēmumu. Bērna vēlmes mainās, bērns nevar saprast, kas notiks, ko nozīmē 20 gadu periods. Maksimāli plašajā kontekstā jāskata arī izdevumi dzīvnieka veselībai un ēdināšanai.
Jāsecina, ka bieži vecāki ļauj bērnam pieņemt lēmumu, negribot bērnu sarūgtināt.
Tas saistīts ne tikai ar bērniem, bet bieži arī ar jaunas ģimenes kopdzīvi.
Kā rīkoties, ja kāda iemesla dēļ nevar dzīvnieku paturēt – meklēt jaunas mājas, patversmi vai kā citādi atrisināt problēmu? Diemžēl, bieži dzird arī par lēmumu iemidzināt dzīvnieku.
Evita Goša domā, ka attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības spogulis, kas rāda empātijas trūkumu vienam pret otru un arī pret dzīvniekiem.
Cilvēkam ir jāizaug ar atbildību, jo dzīvnieks nav lieta, kura var saplīst un tikt izmesta.
Sistēmiski valstī viss nav kārtībā, jo bieži, gribot palīdzēt, nevar palīdzēt, jo nevar visus uz ielas atrastos dzīvniekus nest uz mājām un pieņemt. Ja vēlas palīdzēt, jābūt tādai iespējai.
Akūtākais, lai atbildība pret dzīvniekiem būtu lielāka, ir sakārtota likumdošana, sabiedrības izglītošana, sākot to jau skolā, atbildīgu lēmumu pieņemšana.
