Kas ir vijole?
Vijole ir lociņinstruments ar četrām stīgām. Tas ir mazākais un visaugstākais stīgu mūzikas instruments. Pirmās klasiskās vijoles tika izgatavotas pirms 400–500 gadiem Ziemeļitālijā, un nevienam citam instrumentam nav bijusi tik nozīmīga loma Eiropas mūzikas vēsturē. Kopš 18. gadsimta šis instruments ir kļuvis par neatņemamu simfoniskā orķestra sastāvdaļu.
Kur spēlē vijoli?
Vijoli spēlē simfoniskajos un kamerorķestros, ansambļos, duetā ar klavieru pavadījumu vai arī vijolnieks uzstājas viens pats – solo. Taču vijoles spēlē šķietami nav limitu – to var izmantot visdažādākajos žanros un sastāvos.
Cik ilgi mūzikas skolā jāmācās vijoles spēle?
Vijoli mūzikas skolā apgūst astoņus gadus. Bieži vien mūzikas skolas klases atbilst vispārizglītojošās skolas klasēm (bērnus uz 1. vijoles klasi uzņem reizē ar skolas gaitu uzsākšanu vai gadu vēlāk).
Bērns vēlas mācīties "mūziķenē"? Kas jāzina vecākiem
Katru svētdienu pl. 9.00 LTV1 skatāms raidījums bērniem "Mūziķene".
Tie ir stāsti par mūzikas instrumentiem un to, ko iespējams apgūt mūzikas skolā.
Pēc katra raidījuma piedāvājam detalizētu rakstu, par mūzikas instrumentu spēles apgūšanas knifiņiem - kas vecākiem jāzina, lai bērnam palīdzētu izvēlēties instrumentu.
Papildu saturs par un ap mūzikas instrumentiem, skaņu spēles un citi izzinoši materiāli pieejami LSM Bērnistabā.
Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?
Uzsākot mācības vijoles klasē, visbiežāk mūzikas skola piedāvā instrumentu īrēt (īres cenas mūzikas skolās ir daži eiro mēnesī). Vijolei ir dažādi izmēri – augumā mazākiem, pirmsskolas (sagatavošanas klases) vecuma bērniem piemērota ir 1/16 vai 1/8 vijole. Bērnam augot, skolotājs novērtē vijoles izmēra atbilstību un, ja nepieciešams, īrei izsniedz lielāku instrumentu – 1/4, 1/2 vai 3/4 vijoli. Lielākā – 4/4 vijole – visbiežāk jāiegādājas pašiem, un to cenas ir ļoti dažādas. Kvalitatīvs mūzikas skolas līmeņa instruments maksā 300–500 eiro.
Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?
Lai vijoles skanējums būtu labāks, lociņš katru dienu jāiesmērē ar kalifoniju – tas maksā ap 2 eiro, taču kalpo vairākus gadus. Kalifonijs uz stīgu instrumentiem atstāj baltus putekļus, kuri regulāri jānoslauka ar sausu lupatiņu. Gadījumos, ja kādu stīgu neveikli pārrauj vai deformē, būtu vēlams laicīgi iegādāties rezerves stīgu komplektu – tiem cenas ir ļoti dažādas: augstākas klases četru stīgu komplekts var izmaksāt pat 200 eiro, bet skolas vecumam atbilstošām vijolēm var rast daudz lētākus variantus. Būtiski ir arī turēt instrumentu istabas temperatūrā, jo straujas temperatūras maiņas (īpaši ziemā) ietekmē instrumenta intonāciju – vijole var atskaņoties. Ja bērns pats to vēl neprot noskaņot, tad palīdzību var lūgt prasmīgiem stīgu instrumentu mūziķiem – gan vijolniekam, gan altistam, gan čellistam.
Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt vijoli?
Uzsākot vijoles spēli, jāapzinās, ka instrumenta turēšanas specifika ietekmē bērna stāju un muguras veselību. Lai novērstu komplikācijas, vēlams regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm – vingrot mājās vai apmeklēt peldbaseinu, lai stabilizētu mugurkaulu un trenētu muguras muskuļus. Problēmu gadījumā vislabāk varēs palīdzēt fizioterapeits. Svarīgi arī pievērst uzmanību pareizam roku novietojumam, lai ar laiku neizveidotos tehniskas grūtības spēlēšanā.
Kāds ir mācību process mūzikas skolā?
Mūzikas skolas audzēkņiem katra semestra beigās jākārto eksāmens, kurā parasti atskaņo divus skaņdarbus. No 2. klases semestra vidū jākārto vēl viens pārbaudījums – tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas gammas un etīdes (mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai). No 3. klases bērni sāk apgūt arī klavierspēli. 4./5. klasē jāsāk apmeklēt arī simfoniskā orķestra nodarbības, ja mūzikas skolai tāds ir. Ja jaunajam mūziķim īpaši labi sokas instrumenta spēlē, skolotājs aicinās piedalīties arī mūzikas skolas rīkotajos koncertos, kuros varēs iegūt pirmo skatuves pieredzi. Papildus muzicēšanai duetā ar koncertmeistaru iespējams arī piedalīties dažādos ansambļos un kamersastāvos, piemēram, vijolnieku ansamblī.
Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?
Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku, veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās valsts konkursā mūzikā. Šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs.
Kuri ir atpazīstamākie vijolnieki Latvijā un pasaulē?
Latvijā dzimuši un mācījušies daudz izcilu vijolnieku – Gidons Krēmers, Georgs Sarkisjans, Baiba Skride, Vineta Sareika, Kristīne Balanas un vēl pavisam jaunais, taču panākumiem bagātais vijolnieks Daniils Bulajevs. Pasaulē vieni no atzītākajiem vijolniekiem ir Ichaks Pērlmens (Itzhak Perlman), Hilarija Hāna (Hilary Hahn), Anna Sofija Mutera (Anne Sophie Mutter) un citi.
Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!
