LSM.LV pēc katra LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicēs detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar sitaminstrumentu spēles apguvi mūzikas skolā.
Kas ir sitaminstrumenti?
Sitamistruments var būt jebkurš priekšmets, kas rada vibrāciju, to sitot, kratot vai kā citādi izraisot skaņu. Par sitaminstrumentālistu var uzskatīt arī cilvēku, kas plaukšķina vai sit pa katla vākiem – perkusiju ir neskaitāmi daudz, taču līdz mūsdienām izkristalizējušies vairāki standarta instrumenti. Tos var iedalīt divās grupās: melodiskie sitaminstrumenti, uz kuriem var atskaņot konkrētus skaņu augstumus (piemēram, ksilofons, marimba, timpāni), un sitaminstrumenti, kuriem nav noteikta skaņas augstuma (piemēram, mazā bunga, tamburīns, šķīvji).
Kurus sitaminstrumentus mācās mūzikas skolā?
Mūzikas skolā profesionālās izglītības ievirzes programma “Sitaminstrumentu spēle” ilgst sešus gadus, tās laikā apgūstot gan melodiskos instrumentus – ksilofonu, marimbu un vēlākajos gados arī vibrofonu, gan ritma instrumentus – visbiežāk mazo bungu, bet arī bungu komplektu un dažādas citas perkusijas.
Kur spēlē sitaminstrumentus?
Sitaminstrumentus spēlē teju visos mūzikas žanros – klasiskajā, populārajā, tautas mūzikā, džezā un citos. Tos spēlē arī ļoti daudzveidīgos sastāvos – orķestros (simfoniskajos, pūtēju, kamerorķestros), bigbendos, grupās un arī solo.
Kā tikt pie saviem instrumentiem, un kādas ir izmaksas?
Mūzikas skolas audzēkņiem ļoti vēlams ir iegādāties savu ksilofonu, lai trenēšanās būtu iespējama ne tikai mūzikas skolā, bet arī mājās – tas ievērojami paātrinās mācību progresu un audzēkņa izaugsmi. Mūzikas skolas līmeņa trīs oktāvu ksilofons maksā aptuveni 700 eiro, taču bieži vien instrumentu iespējams īrēt no mūzikas skolas.
Uzsākot mācības mūzikas skolā, nav nepieciešams pirkt bungu komplektu, obligāti būtu tikai jāiegādājas bungu “trenežieris”, ar kuru pilnīgi pietiek, lai mājās trenētos pirmajos mūzikas skolas gados. Tas ir mazs dēlītis, uz kura var mācīties mazās bungas vingrinājumus un skaņdarbus. Dēlītis maksā 30 – 40 eiro, taču, ja to pērk kopā ar statīvu, izmaksas var sasniegt 80 – 90 eiro.
Protams, šo abu instrumentu spēle nav iespējama bez vālītēm – lai apgūtu šos instrumentus nepieciešami vismaz divi pāri vālīšu: bungu vālītes (aptuveni 15 eiro) un ksilofona/marimbas vālītes (aptuveni 20 – 30 eiro).
Kas būtu jāzina par šo instrumentu uzturēšanu?
Ja citus instrumentus glabā apvalkā (čeholā) vai futlārī, ksilofonu un marimbu pēc katras spēlēšanas vēlams apsegt ar kādu audumu, tādējādi pasargājot to no putekļiem. Svarīgi arī, lai instruments netiek pakļauts krasām temperatūras un mitruma maiņām, citādi instrumenta plāksnītes, kas gatavotas no īpaša koka, var deformēties, sabojāties.
Saistībā ar bungām jāpatur prātā, ka tas tomēr ir instruments, pa kuru sit – var plīst gan bungu plēve, gan salūzt vālītes. Instrumentam vajadzīgās “rezerves daļas” var iegādāties mūzikas veikalos vai pasūtīt internetā – piedāvājums ir ļoti plašs, tajā orientēties noteikti palīdzēs instrumenta spēles skolotājs.
Kam jāsagatavojas, uzsākot mācības sitaminstrumentu klasē?
Bērni un vecāki, kas ar cerībām iet uz mūzikas skolas iestājeksāmenu, bieži vien piedzīvo negaidītu vilšanos – mūzikas skolā primāri nemāca bungu komplektu! Sešu gadu programmā galvenokārt apgūst ksilofona/marimbas un mazās bundziņas spēli, kā arī, ja mūzikas skolā ir orķestris vai sitaminstrumentu ansamblis, izdodas iegūt pieredzi ar citiem, specifiskākiem sitaminstrumentiem (vibrofons, timpāni, tamburīns, trijstūris un citas perkusijas). Bungu komplekts ir viens no sitaminstrumentiem, kurus audzēknis apgūst paralēli citiem.
Mācību procesā sākumā jāapbruņojas ar lielu pacietību, jo ilgs laiks paiet, kamēr iemācās pareizi noturēt vālītes, pareizi uzsist. Šis process var būt ļoti garlaicīgs, tāpēc svarīgi nesteigties, saglabāt motivāciju un ticību rezultātam.
Jāpiemin arī, ka lielākā daļa sitaminstrumentu ir lieli, smagi un masīvi – gandrīz tāpat kā klavieres, tāpēc to pārvadāšana prasa papildu piepūli un loģistiku, liela nozīme ir arī vecāku uzņēmībai un iesaistei, sadarbībai ar skolu. Piemēram, pēc orķestra koncertiem, “sitēji” mājās aizbrauc pēdējie!
Kāds ir mācību process mūzikas skolā?
Mūzikas skolas audzēkņiem katra semestra beigās jākārto eksāmens, kurā parasti atskaņo divus skaņdarbus. No 2. klases semestra vidū jākārto vēl viens pārbaudījums – tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas gammas, ko atskaņo uz marimbas, un etīdes – mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai uz mazās bungas. Paralēli specialitātei jāapgūst arī vispārējā klavierspēle un mūzikas teorijas priekšmeti.
Ja jaunajam mūziķim īpaši labi sokas instrumenta spēlē, skolotājs aicinās piedalīties arī mūzikas skolas rīkotajos koncertos, kuros varēs iegūt pirmo skatuves pieredzi, spēlējot gan solo, gan ar koncertmeistaru, gan orķestrī. Daudzās mūzikas skolās veido arī sitaminstrumentu ansambli, kurā iespējams izbaudīt muzicēšanu kopā, spēlēt aizraujošu, ne tik akadēmisku repertuāru un iepazīt sitaminstrumentu daudzveidību un krāšņumu.
Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?
Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku, veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās Valsts konkursā mūzikā. Šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs.
Kuri ir atpazīstamākie sitaminstrumentālisti pasaulē?
Marimbas tehnikas attīstītāja un tās repertuāra pilnveidošanas procesa aizsācēja ir japāņu komponiste un sitaminstrumentāliste Keiko Abe. 1963. gadā, sadarbojoties ar firmu ''Yamaha'', Keiko Abe izveidoja piecu oktāvu marimbu – uz šāda modeļa mūsdienās spēlē visā pasaulē.
Latvijā varam lepoties ar vienīgo pastāvīgi koncertējošo sitaminstrumentu ansambli ''Perpetuum Ritmico'', kurā muzicē izcili profesionāļi (un arī labi pedagogi, kuri strādā bērnu mūzikas skolās): Guntars Freibergs, Mikus Bāliņš, Elvijs Endelis un Ernests Mediņš. Ansamblis regulāri iesaistās dažādos novatoriskos projektos, kā arī rīko koncertus bērniem.
Rihards Zaļupe ir ne tikai orķestra mūziķis, bet arī komponists un spilgts solists – tieši viņš bija pirmais, kas Latvijā pievērsa uzmanību marimbas spēlei. Artis Orubs ir Latvijas Radio bigbenda bundzinieks un pasniedzējs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza nodaļā. Jāpiemin arī populārās mūzikas bundzinieki – "Prāta vētras" bundzinieks Kaspars Roga un grupas "Instrumenti" bundzinieks un dziesmu autors Reinis Sējāns.
20. gadsimtā, attīstoties populārās mūzikas žanram, sitamie instrumenti piedzīvoja “uzvaras gājienu”. Neviena no pasaules slavenajām grupām nebūtu iedomājama bez galvenā ritma grupas pārstāvja – bundzinieka – Ringo Stāra (The Beatles), Čārlija Votsa (The Rolling Stones), Džona Bonema (Led Zeppelin) un daudziem, daudziem citiem.
Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!
