LSM.LV pēc katra LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicēs detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar mežraga spēles apguvi mūzikas skolā.
Kas ir mežrags?
Mežrags ir metāla pūšamais instruments, kas izstieptā garumā ir veselus 5 metrus garš; tas padara to par garāko instrumentu simfoniskā orķestra sastāvā. Mūsdienās līdzās mežragam pastāv arī vairāki tā paveidi: reti sastopamais pikolo mežrags, naturālais mežrags, kam nav klapes, un Vīnes mežrags, ko spēlē tikai Vīnes Filharmonijā. Mežragu uzskata par grūtāk apgūstamo no metāla pūšamajiem instrumentiem, jo tā piemutņa diametrs ir visšaurākais – nepieciešama daudz precīzāka lūpu pozīcija.
Kāda ir mežraga izcelsme?
Mežrags sākotnēji bijis mednieku rags, ko izmantoja signalizēšanai. No šī raga varēja izvilināt tikai dažas skaņas, lietojot pārpūšanas paņēmienu un ieliekot labās rokas delnu raga piltuvē. Viens no 17.gs. pirmās puses orķestra jaunievedumiem bija divu mežragu iekļaušana, sākotnēji Drēzdenes un Vīnes operteātros. Tā kā pūšaminstrumentālistu skaits atšķirībā no stīgu instrumentu mūziķiem teju visos orķestros bija ļoti mainīgs un atkarīgs no pieejamajiem resursiem, mežrags par pastāvīgu orķestra instrumentu kļuva tikai 18.gs. Savukārt 19.gs. 30.gados izplatījās mežrags ar ventiļiem – uz šī instrumenta jau varēja atskaņot visu hromatisko skaņu rindu. Mūsdienās klasiskajā simfoniskā orķestra sastāvā ir iekļauti četri mežragi, bet dažkārt to skaits var sasniegt astoņus.
Kur spēlē mežragu?
Mežrags ir neatņemama pūtēju un simfoniskā orķestra sastāvdaļa, jo, pateicoties tā tembram, mežrags orķestrī ir kā pāreja no koka pūšamajiem instrumentiem uz pārējiem metāla pūšaminstrumentiem. Mežrags ir arī ļoti izplatīts teju visu kinofilmu mūzikā, jo tā skanējums var būt ļoti dažāds un der visdažādākajām noskaņām.
Cik ilgi mūzikas skolā jāmācās mežraga spēle?
Mūzikas skolā mežragu mācās sešus gadus.
Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?
Bērni instrumenta apguves procesa sākumā parasti spēlē mazo mežragu – tas ir svarā vieglāks un izmērā mazāks, tāpēc spēlēšanā nav nepieciešama tik liela gaisa padeve, spēlēt ir fiziski vieglāk. Mežragu parasti var izīrēt no mūzikas skolas (īres maksa – aptuveni 5 eiro), taču var arī uzreiz iegādāties savu personīgo instrumentu, dodoties uz kādu mūzikas veikalu vai pasūtot internetveikalā. Mūzikas skolas līmeņa mazais mežrags maksā 200–300 eiro. Papildus instrumentam, vienalga, vai to īrē vai pērk, būs jāiegādājas piemutnis – to piedāvājums ir ļoti plašs un arī cenas ir dažādas, taču mūzikas skolas līmeņa labs piemutnis maksā līdz 100 eiro.
Vadoties pēc bērna tehniskās izaugsmes, kā arī auguma lieluma, aptuveni 4. klasē būtu jāsāk spēlēt uz regulāra izmēra mežraga. Arī šajā situācijā var meklēt īres iespējas, taču, ja ir vēlme iegādāties personīgo instrumentu, laba ideja ir pirkt jau lietotu mežragu – tas maksās mazliet lētāk nekā jauns, aptuveni 1000–2000 eiro.
Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?
Rūpēties par metāla pūšamajiem instrumentiem ir salīdzinoši vieglāk – tie nereaģē uz temperatūras un mitruma maiņām tik krasi, kā, piemēram, stīgu instrumenti, kas gatavoti no koka. Metāla instrumenti arī nav tik bieži jānes atrādīt instrumentu meistaram, tikai gadījumos, kad radušās kādās tehniskas problēmas (bukte metālā, mežragā iesprūst iemutnis u.c.). Skolotājs sākumā palīdzēs apgūt apkopes prasmes un trikus, taču audzēknis pamatā ir tas, kurš par instrumentu rūpējas un regulāri to kopj. Pēc katras spēlēšanas reizes jāizpūš ūdens – jāatbrīvojas no mitruma (kondensācijas), kas sakrājies instrumenta iekšpusē, kā arī regulāri jātīra piemutnis, jo tas aizsērē. Apmēram reizi trijos mēnešos būtu jāveic “pilnīgā tīrīšana”, kur instruments tiek izmazgāts un nomazgāts ar vieglu ziepjūdeni, pēc tam to var nopucēt arī no ārpuses, izmantojot mīkstu drāniņu. Sākot spēlēt mežragu, ļoti svarīgi būs arī regulāri eļļot instrumenta klapes un kroņus.
Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt mežragu?
Sākot mācīties metāla pūšamo instrumentu, vispirms būs jāiemācās pareiza elpošana, jo, kā jau katram pūšamajam instrumentam, visa pamatā ir gaiss, kas jāmāk pareizi vadīt un kontrolēt. Pēc tam būs jāpilda dažādi vingrinājumi, lai nostiprinātu lūpu muskulatūru. Tikai pēc apmēram mēneša beidzot sāks atskanēt pirmās skaņas uz mežraga, tāpēc mācību procesa sākumā jābūt ļoti pacietīgiem un jāuzticas skolotāja teiktajam, ka progress notiek!
Kāds ir mācību process mūzikas skolā?
Mūzikas skolas audzēkņiem katra semestra beigās jākārto eksāmens, kurā parasti atskaņo divus dažāda rakstura skaņdarbus. No 2. klases semestra vidū jākārto vēl viens pārbaudījums – tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas gammas un etīdes (mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai). Ja jaunajam mūziķim īpaši labi sokas instrumenta spēlē, skolotājs aicinās piedalīties arī mūzikas skolas rīkotajos koncertos, kuros varēs iegūt pirmo skatuves pieredzi. Papildus muzicēšanai duetā ar koncertmeistaru, iespējams, būs izdevība arī piedalīties dažādos kolektīvās muzicēšanas notikumos: skolas orķestrī vai mežragu duetā vai kvartetā, ja mūzikas skolā šādas iespējas pastāv.
Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?
Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku, veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās Valsts konkursā mūzikā. Šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs.
Kuri ir atpazīstamākie mežradznieki Latvijā un pasaulē?
19.gs. 80. gados Latvijas teritoriju apceļoja brāļu Jurjānu mežragu kvartets, koncertos iepazīstinot tautu ar klasiskās mūzikas vērtībām. Visi četri brāļi bija spilgtas personības, vispazīstamākais ir Andrejs – viņš absolvēja Pēterburgas konservatoriju trīs specialitātēs: kompozīcijas, ērģeļu un mežraga klasē, viņš ir arī pirmās latviešu komponista simfoniskās partitūras autors (“Simfoniskais allegro” 1880), pirmā instrumentālā koncerta autors (“Concerto elagiaco” čellam un orķestrim, 1889), pirmās kantātes un koru apdaru ieviesējs, kā arī trīs reizes bijis Dziesmu svētku virsdiriģents. Diemžēl, būdams profesionāls mūziķis, lielāko darba dzīves posmu viņš bija spiests pavadīt ārpus Latvijas, nevarēdams te atrast adekvātu darbu. Mūsdienās pastāv arī Brāļu Jurjānu biedrība, kura rīko ikgadējus mūzikas konkursus.
Neatkārtojami spilgta personība Latvijas mūzikas dzīvē ir mežradznieks Arvīds Klišāns – solists, orķestra mūziķis, ansambļu dalībnieks un pedagogs, kurš Padomju Latvijas laikos sasniedza pasaules līmeņa tehniku mežraga spēlē. Mūsdienās orķestru atpazīstamākie mežradznieki ir Arvīda Klišāna audzēkņi – Gatis Evelons, vairāku mūzikas skolu un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas lektors, Kārlis Rērihs, orķestra mūziķis un kamermūziķis, Artūrs Šults, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mežragu grupas koncertmeistars, Māris Evelons un daudz citu.
Viens no pasaulē pazīstamākajiem mežradzniekiem ir čehu mūziķis Radeks Baboraks (Radek Baborák), kurš divpadsmit gadu vecumā uzvarēja pasaules mēroga konkursā “Concertino Praga”, vēlāk, astoņpadsmit gadu vecumā kļuva par mežragu grupas koncertmeistaru Čehijas Filharmonijā, divdesmit gadu vecumā – Minhenes Filharmonijā un kopš 2002. gada – deviņus gadus strādāja kā koncertmeistars Berlīnes Filharmonijā. Šobrīd viņš darbojas kā solists un viesmākslinieks, sadarbojoties ar labākajiem orķestriem pasaulē. Interesanti, ka viņš ir pirmais, kurš izveidojis J.S.Baha čella svītu pārlikumus mežragam.
Vēl viens no mūsdienu spožākajiem mežradzniekiem ir Berlīnes filharmoniķis, vairāku ansambļu dalībnieks un solists Stefans Dors (Stephen Dohr), kurš savu profesionālo karjeru sāka septiņpadsmit gadu vecumā kā Frankfurtes operas orķestra pirmais mežrags.
Vēl viena Berlīnes filharmoniķe – Sāra Vilisa (Sarah Willis) plašāku atpazīstamību ieguva, vadot vācu televīzijas raidījumu “Sāras mūzika”, reprezentējot un izglītojot skatītājus par klasiskās mūzikas vērtībām. Kamēr iepriekš minētie mūziķi bija konkursu laureāti un lielisku orķestru koncertmeistari jau pavisam agrā vecumā, Sāra mežraga spēli uzsāka tikai 14 gados.
Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!
