LSM.LV pēc katra LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicēs detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar kokles spēles apguvi mūzikas skolā.
Kas ir kokle?
Kokle ir latviešu tradicionālais stīgu instruments, kam ir ļoti sena vēsture – līdz šim pirmās liecības par kokli, šķiet, varētu tikt datētas ar 13. gadsimtu. 20. gadsimta sākumā Jurjānu Andrejs par kokli rakstīja kā par pilnīgi izmirstošu instrumentu, taču tā atdzima, nodibinoties Latvijas valstij. Nu jau turpat 100 gadus pastāv divu veidu kokles: tradicionālās jeb etnogrāfiskās kokles (Kurzemes (mazās kokles) un Latgales (lielās kokles), kuras viegli atšķirt pēc to spārna – rezonatora) un koncertkokles, kuru spēli apgūst mūzikas skolā. Tām ir palielināts stīgu skaits, pustoņu pārslēdzēji un ieskrūvējamas kājas.
Bērns vēlas mācīties "mūziķenē"? Kas jāzina vecākiem
Katru svētdienu pl. 9.00 LTV1 skatāms raidījums bērniem "Mūziķene".
Tie ir stāsti par mūzikas instrumentiem un to, ko iespējams apgūt mūzikas skolā.
Pēc katra raidījuma piedāvājam detalizētu rakstu, par mūzikas instrumentu spēles apgūšanas knifiņiem - kas vecākiem jāzina, lai bērnam palīdzētu izvēlēties instrumentu.
Papildu saturs par un ap mūzikas instrumentiem, skaņu spēles un citi izzinoši materiāli pieejami LSM Bērnistabā.
Kur spēlē kokli?
Koncertkokli pēdējā laikā arvien biežāk izceļ kā pilnvērtīgu solo instrumentu. No 20. gadsimta 50. gadiem koncertkoklei izveidojies nozīmīgs repertuārs, un mūsdienās uz kokles var nospēlēt ne tikai tautas dziesmu apdares, bet arī nopietnus klasiskās mūzikas opusus (visbiežāk pārlikumā no klavieru vai arfas skaņdarbiem) un modernās mūzikas oriģināldarbus, kur koklētājam nereti jāizpilda dažādi efekti, piemēram, ar zīmuļiem jādauza pa stīgām.
Savukārt etnogrāfisko kokli lielākoties var sastapt folkloras kopās un kā solo instrumentu – tad to visbiežāk spēlē, improvizējot. Mūsdienās kokles repertuārs ir pamatīgi paplašinājies – to izmanto ne tikai folkloristiskā muzicēšanā, bet arī etnofolkā un entorokā.
Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?
Mūzikas skolā mācās koncertkokli, un parasti skola piedāvā šo instrumentu īrēt, dodot iespēju spēlēt visiem. Savu instrumentu parasti pērk, uzsākot mācības mūzikas vidusskolā. To, protams, var darīt arī agrāk, bet jārēķinās, ka nāksies ilgi gaidīt, līdz instruments būs gatavs. Latvijā darbojas divi instrumentu meistari, kuri koncertkokles veido pēc viena standarta izmēra. Koncertkokle maksā ap 2000 eiro.
Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?
Kokles stīgas regulāri jātīra ar stīgu tīrītāju, jo stīgas var sākt rūsēt. Bieži arī vajadzētu kokli atbrīvot no putekļiem, noslaukot ar lupatiņu vai tam izmantojot krāsu otiņu. Lai lielāka drošības sajūta, iespējams iegādāties arī rezerves stīgu komplektu, ja kāda no stīgām saplīst un to nepieciešams nomainīt. Ja gadās kāda nopietnāka problēma, tad instruments jānes pie meistara.
Pēc spēlēšanas kokli var ielikt atpakaļ futlārī, bet daudz ērtāk ir apsegt to ar kādu vieglu pārvalku un atstāt instrumentu saliktu.
Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt kokli?
Pirmkārt, jāzina, ka mūzikas skolā iespējams apgūt tikai koncertkokles, ne etnogrāfiskās kokles spēli. Tā kā abu kokļu spēlēšanas tehnika un maniere pamatīgi atšķiras, vispirms jāizdomā, kura no koklēm bērnam patīk labāk. Ja tā ir koncertkokle, tad mācības var uzsākt mūzikas skolā, taču, ja labāk patīk etnogrāfiskā – to var apgūt, mācoties pie privātskolotāja vai uzsākot dalību kādā folkloras kopā.
Pirmajos gados sarežģītākais kokles spēlē ir atbrīvot plaukstas locītavu, taču vienlaicīgi saglabāt to stabilu – bērnam šo īpašo tehniku apgūt varētu būt grūti, taču nevajag padoties, svarīgi ir regulāri trenēties!
Kāds ir mācību process mūzikas skolā?
Mūzikas skolas audzēkņiem katra semestra beigās jākārto eksāmens, kurā parasti atskaņo divus skaņdarbus. No 2. klases semestra vidū jākārto vēl viens pārbaudījums – tehniskā ieskaite, uz kuru tiek gatavotas gammas, vingrinājumi un etīdes (mazi skaņdarbiņi, kuri paredzēti instrumenta spēles izkopšanas tehnikai). No 2. klases nāk klāt vēl viena nodarbība – kokļu ansamblis, kurā apgūst iemaņas kolektīvajā muzicēšanā. Ja jaunajam mūziķim īpaši labi sokas instrumenta spēlē, skolotājs aicinās piedalīties arī mūzikas skolas rīkotajos koncertos, kuros varēs iegūt pirmo skatuves pieredzi.
Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?
Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku, veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās Valsts konkursā mūzikā. Šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs.
Koklētāji regulāri piedalās arī dažādos mūzikas festivālos, reģionālajos un Vislatvijas koncertos. Ļoti svarīgs notikums ir arī Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kuru ietvaros notiek Kokļu mūzikas koncerts, kas pulcina vairākus simtus koklētāju un vienmēr ir ļoti apmeklēts. Pirms tiem koklētāji piedalās skatēs, kur labākajiem kolektīviem piešķir dalību koncertā.
Kuri ir atpazīstamākie koklētāji Latvijā un pasaulē?
Lai gan koklei ir līdzinieces – lietuviešu kankle, somu un karēļu kantele, igauņu kannele un ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļi, kokle tomēr ir latviešu tradicionālais instruments, kura spilgtākie atskaņotājmākslinieki ir tieši latvieši. Mūsdienās populārākie kokles solisti ir Anda Eglīte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore, vairāku mūzikas skolu pedagoģe un profesionālu ansambļu dibinātāja un vadītāja, Kokļu nozares konsultatīvās padomes (pie LNKC) priekšsēdētāja, kā arī Kristīne Dmitrijeva, pedagoģe un ansambļu vadītāja. Titulētākā koncertkokles virtuoze šodien ir Līga Griķe – vairāku starptautisku konkursu laureāte, tai skaitā GRAND PRIZE VIRTUOSO (1.vieta) Londonā, kur viņai izdevās pierādīt, ka kokle ir līdzvērtīgs instruments visiem citiem stīgu instrumentiem.
Savukārt etnogrāfiskās kokles spilgtākā izpildītāja ir Laima Jansone – viņa savā mūzikā apvieno etnogrāfisko un elektrisko kokļu skaņas, lielu nozīmi piešķirot improvizācijai. 2011. gadā Laima kļuva par pirmo Latvijas mūziķi, kas uzstājusies pasaules jeb mūsdienu tautas mūzikas lielākajā un ietekmīgākajā gadatirgū WOMEX (World Music Expo). Vēl viens koklētājs, Ansis Jansons, ir grupu “Dārdi” un “Bezgalībieši” dalībnieks, kā arī kokles spēles studijas “Kokļu mežs” dibinātājs.
Kaut arī kokle var būt solo instruments, Latvijā populāri ir dažādi ansambļi, kuru sastāvā ir gan tikai kokles, gan vairāki, savstarpēji atšķirīgi instrumenti. Viens no tiem – mūsdienu akadēmiskās mūzikas ansamblis ''Altera Veritas'', kura sastāvā muzicē četri mūziķi: divas koklētājas – Anda Eglīte un Ieva Mežgaile, kā arī flautists Andis Klučnieks un akordeonists Artūrs Noviks. Ansamblis dibināts 1999. gadā, un darbības laikā tas saņēmis vairākus ievērojamus apbalvojumus: Latvijas augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu (2003), laikraksta “Diena” gada balvua kultūrā (2005), ikgadējo Folkoras balvu (2007), Gada balvu kultūrā ''Baltais zvirbulis'' (2004, 2014). Ansamblis sniedzis koncertus Latvijā un ārzemēs, sadarbojies ar daudziem pazīstamiem atskaņotājmāksliniekiem, orķestriem un koriem.
Vēl viens, salīdzinoši jauns kameransamblis ir ''Tresensus'' – tā sastāvā muzicē Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons) un Uģis Upenieks (perkusijas), apvienojot trīs atšķirīgus un spilgtus instrumentus.
Latvijā aktīvi darbojas arī vairāki kokļu ansambļi: ''Cantata'' (vadītāja Anda Eglīte), ''Kārta'' (vadītāja Dace Bleikša), ''Teiksma'' (vadītāja Teiksma Jansone) un citi.
Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!
