Speciālisti saka, ka bērns pirmo reizi zobārsta apmeklējumu var veikt jau tad, kad izšķīlies pirmais zobiņš, bet apmeklējums būtu jāveic līdz gada vecumam. Ārsts apskatīs bērna zobu stāvokli, novērtēs situāciju un sniegs konsultāciju un ieteikumus zobu kopšanai.
Otrs ieguvums zobārsta apmeklējumam būs tas, ka bērns iepazīsies ar zobārstu, gūs pieredzi, tiks iedrošināts, ja ir nobijies.
Kā rodas bailes no zobārsta apmeklējuma?
Bērns, kurš ne reizes nav bijis pie zobārsta, visu informāciju par zobārsta apmeklējumu vispirms saņem no vecākiem vai citiem ģimenes locekļiem. Ja vecākiem ir slikta apieredze ar zobārstu apmeklējumu, tad, visticamāk, tas ietekmēs bērna sapratni par to, kas sagaidāms zobārsta kabinetā.
Protams, bailes rodas arī tad, ja pirmā vizīte bijusi neveiksmīga, bērnam nav bijusi saprašanās ar ārstu, ja apmeklējumā veiktās ārstēšanas vai apskates manipulācijas nobiedējušas bērnu.
Pirmā vizīte pie zobārsta
Zobārsta mērķis ir padarīt pirmo vizīti patīkamu un radīt bērnā uzticību un paļāvību ārstam. Vislabākais veids, kā to izdarīt, ir vispirms iepazīties, nodibināt kontaktu ar bērnu un vecākiem.
Ja bērns apmeklē zobārstu mazā vecumā, kad nepieciešama tikai apskate un iepazīšanās, visticamāk, zobārsta apmeklējums bērna atmiņā neatstās negatīvas sekas. Citādi ir, ja bērns pie zobārsta pirmo reizi dodas ārstēt sāpošu zobu.
Kariesu ārstē, ne tikai plombējot jau esošos caurumus zobos, bet arī palīdzot novērst jaunu bojājumu veidošanos, tāpēc jo īpaši vērtīga vecākiem būs ārsta konsultācija, novērojumi un ieteikumi bērna zobu kopšanai.
Pirmsskolas vecuma bērniem parasti pirmajā vizītē nelabo zobus - tieši tāpēc, lai nesabaidītu bērnu jau pirmajā reizē. Vienīgi tad, ja bērnam sāp zobi vai ir kādas citas sūdzības, zobārsts palīdzēs viņam jau pirmajā vizītē. Tomēr ideālajā gadījumā ārstēšana netiks veikta. Tā tiks atlikta uz nākamo reizi.
Ko vecākiem nekad nevajadzētu darīt:
- Ja vecākiem ir bailes no zobārsta apmeklējuma, bērns to jutīs un baidīsies, skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūta ārste Līga Kroniņa. Ja ir iespējams, labāk lai bērnu pavada kāds tuvinieks, kas nebaidās no zobārsta un spēj zobārsta vizīti uztvert neitrāli, bez saasinātām emocijām.
- Pēc iespējas izvairieties no sarunām ar negatīvu attieksmi par zobārstniecību, pat ja jums šķiet, ka bērns nedzird. Nekad nevajag bērna klātbūtnē skaļi apspriest, cik ļoti jūs zobārsts nomocījis vai cik briesmīga kājminamā zobu urbjamā mašīna bija kādreiz jūsu bērnībā. Bērns nespēj atšķirt pagātni no tagadnes un uztver to kā realitāti. Brīdī, kad bērnam būs jāiet pie zobārsta, šie stāsti ātri uzpeld no zemapziņas.
- Nesakiet bērnam „Tev neko nedarīs”, jo pat apsēsties krēslā, atvērt muti un ļaut zobārstam apskatīt zobus nozīmē kaut ko darīt. Labāk stāstiet, kas jādara bērnam un ko darīs zobārsts.
- Nesakiet bērnam „Tev nekas nesāpēs” – bērns līdz 4-5 gadu vecumam neatšķir sāpes no spiediena sajūtas, tāpēc bērns pat zobārsta pieskārienu pie zoba var uztvert kā sāpes. Labāk sakiet – dakterītis būs ļoti uzmanīgs un rūpīgs. Protams, ja bērnam tiek teikts, ka nekas nesāpēs, tas liek bērnam satraukties jau iepriekš, tāpēc no šādas „sagatavošanas” ir jāizvairās. Esiet ikdienišķi un dabiski. Vienkārši pasakiet bērnam vizītes vai iepriekšējā dienā, ka „iesim pie zobārsta, kurš saskaitīs zobiņus, palīdzēs un pamācīs, kā pareizi tos kopt”. Jūs varat jau mājās izmēģināt un izspēlēt, kas būs jādara zobārsta krēslā.
