Bērns piedzima pirms devītās klases izlaiduma. Melitas stāsts

- Viņi mani nemīl! Viņi mani nemīl! Viņi mani nemīl! – Melita nepārstāj kliegt, raudāt un sist pa sienu, kad durvis aizvērušās un automašīnas starmešu gaismas pazudušas ceļa līkumā. - Kā viņi uzdrošinājās mani te atvest un atstāt!? Kāpēc netiek ar mani galā? Kā var teikt, ka mani mīl, un vest šurp? Es esmu par sarežģītu? Amanda ir par sarežģītu? Lai tikai pagaida, tādus sarežģījumus sadarīšu, ka ātri vien atbrauks pakaļ!

Palīdzība krīzes situācijā nonākušajām jaunajām grūtniecēm un māmiņām

  • Biedrības „Ģimenes Šūpulis” krīzes centrs Patvēruma māja no 2015. gada uzņem un atbalsta bez fiziska, emocionāla un psiholoģiska patvēruma palikušas un grūtībās nonākušas grūtnieces un jaunas māmiņas ar mazuļiem līdz viena gada vecumam. Kontakti: „Jaunpalejas,” Kauguru pagasts, Beverīnas novads; Tālr. 64234485; epasts: [email protected]; www.gimenes-supulis.lv; vadītāja: Valda Reķe, mob. 26548496, e-pasts: [email protected];
  • Misija „Pakāpieni" palīdz krīzes situācijās nonākušajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, vientuļajiem vecākiem un daudzbērnu ģimenēm. Kontakti:  Rīgas iela 41, Tukums; tālr. 26287215; www.pakapieni.lv;  e-pasts: [email protected]
  • Biedrība „Cerību spārni” Siguldas novada „Kārklos” lietošanā uz 10 gadiem saņēmusi māju, zemi un saimniecības ēkas, kur izveidots Sociālā atbalsta centrs „Cerību māja”. Atbalsta centrs sniedz divus pakalpojumus – sociālo rehabilitāciju vecākiem ar mazgadīgiem bērniem pēckrīzes periodā un aprūpes un dzīvesprasmju apmācībā, kā arī atelpas brīža pakalpojumu vecākiem, kuriem ir bērni, jaunieši vai pieaugušie ar invaliditāti.Tālr.: +371 26879835. e-pasts: [email protected].

Piecpadsmitgadīgā Melita ģimenē ir vienīgais bērns.

Nē, ir arī otrs bērns, viņas meita Amanda, kurai jau pusgadiņš. Ir abi vecāki, no kuriem vienam ir īpašas vajadzības, otrs vairākas nedēļas mēnesī atrodas komandējumos ārpus Latvijas.

Amanda piedzima trīs mēnešus pirms devītās klases izlaiduma.

Taču Melita ir dūšīga meitene, viņa tika galā ar visiem eksāmeniem. Viņa arī ļoti grib mācīties desmitajā klasē, bet ne jau šeit, tuvējā pilsētā pie Patvēruma mājās. Viņa grib atpakaļ pie draugiem, savā pilsētā.

Melitai ir plāns, kā no šejienes tikt projām. Nē, vairāki plāni.  Jau pirmajā vakarā viņa paziņo, ka sāp zobs un viņa jāved pie ārsta. Zobs patiešām sāp, un viņa tiek vesta pie ārsta, bet ne uz tuvējo pilsētu, bet vēl tālāk, jo nedēļas nogalē retumis kur ir pieejama stomatologa palīdzība. Piedzīvojums ir sācies! Pēc ārsta apmeklējuma – lūdzu, lūdzu, iebrauksim veikaliņā; lūdzu, lūdzu, nopērciet man šo un vēl šo, jo man tik ļoti sāpēja pie zobārsta, mani ir jāapbalvo.

Zobārsta braucieni seko viens pēc otra, jo problēmas, smēķējot no astoņu gadu vecuma, ir ielaistas. Melitai tās ir izklaides, jo visi dakterīši, ieraugot mazo, līdzpaņemto meitiņu, atmaigst un sauc viņu par Melitiņu. Viņai nav bēdu, gan jau kāds samaksās, kas par daļu, ka kaut kādas kvotas beigušās.  Zobārstniecība viņai iepatīkas!

Kad zobi sadakterēti, nav iemeslu, lai par kaut ko pažēlotos.

Ir tikai ikdiena – Amandas barošana, ģērbšana, pastaigas ārā, istabas uzkopšana, jālasa kaut kādi žurnāli un grāmatas par bērnu audzināšanu – garlaicīgi. Uz pilsētu pie psihologa viņai gan patīk braukt. Tur var izrunāties. Tāda laipna sieviete. Nepatīk tie mājas uzdevumi, ko viņa dod – līdz nākošajai nedēļai kas jāizdara. Gan jau.

Plāns numur divi – nobrāzt roku. Neizdodas. Nevajag saukt ātros, turpat pārsien. Pēc pāris stundām - kritiens pa kāpnēm, it kā „nejauši” salauzts kājas pirksts. Atkal brauciens  uz slimnīcu, tādi laipni, jauni ārsti. Melita atkal ir uzmanības centrā – visi žēlo, arī par Amandu parūpējas, viņai atliek tikai meitiņai pasmaidīt un pagrabināt rotaļlietiņas…

Jau divi mēneši Patvēruma mājā. Visvairāk viņai patīk šūpoles. Melita var iesēsties un ļauties lidojumam, var iztēloties, ka aizlido tālu, tālu, kur visi mīļie cilvēki ir apkārt, kur nav pienākumu, kur viss ir tik labi. Viņa baltā mežģīņu kleitā, jo ziemā viņai paliks sešpadsmit, tad apprecēsies. Tas būs tik skaisti! Viņa dzīvos kopā ar Andi, viņš būs aizbildnis gan viņai, gan Amandai, viņa būs brīva – dzīves lidojumam. Dažreiz aizbrauks ciemos pie vecākiem. Viņa, protams, mācīsies. Viss būs tik labi!

Īstenībā jāgatavo pusdienas Amandai, jāiet mizot kartupeļus un tīrīt burkānus. Vēl tikai mazliet pašūposies.  Gan jau.

Jau septembris. Tāda lietaina, drūma diena. Melitai negribas celties,

jo sāksies atkal viens un tas pats – Amanda, jāizpilda kontroldarbi, jāmācās angļu valoda. Atkal citas mammas aizrādīs, ka viņa nedara savus pienākumus mājas uzkopšanā. Ko viņas iedomājas? Viņas tās labās? Pašas arī dzīvo Patvēruma mājā! Lai skatās uz sevi - šorīt ne ar vienu nerunāšu. Kas citiem daļas!

Melita iemieg atkal. Viņu pamodina Amandas raudas. Droši vien grib ēst. Bet es negribu! Neko negribu! Neviens no plāniem īsti nedarbojas. Varbūt izlēkt pa logu kā mamma? Ir jau mēģināts. Te tie logi zemi.

Uz naktsskapīša stāv vakar pusizdzertās tējas glāze... Seko  švīka pēc švīkas uz rokas augšdelma. Nofotografēšu, aizsūtīšu mammai,

lai redz, lai viņai arī sāp, ja mani negrib mājās. Ja mani nemīl, lai sāp visiem!

Šis plāns nostrādā! Melita brauc uz slimnīcu, uz tālu vietu, vismaz kādu laiku viņa būs atkal prom.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti