Riski trūcīgās un maznodrošinātās ģimenēs
Nodibinājuma centra “Dardedze” valdes locekle Lailai Balode raidījumā skaidro, ka spriedzes pieaugums ir jūtams, cilvēki nezina, kā pavadīt brīvo laiku, aktualizējas senas problēmas.
Sociālo institūciju pieskatīšana bērnam ir beigusies, bērns ir mājās ar ģimeni.
Ja nav struktūras, kā dienu vadīt, ja trūkst līdzekļu un iespējas gan mācībām, gan iztikai, tad var pieaugt vardarbības un konfliktu skaits ģimenēs.
Kurš uzņemas atbalstīt nelabvēlīgās ģimenes? Jāspēj radīt jauna sistēma, visas organizācijas ir apjukušas, nezina, kā rīkoties. Ir arī novērots, ka bērni klīst pa ielu, jo ģimene par šiem bērniem nerūpējas.
Talsu novada Sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe pauž, ka situācija ir saspringta. Dzīves ritms ir izjaukts, ir neziņa, dienesti saprot, ka krīze ģimenēs var iestāties un vardarbība vai citas negācijas augs. Satrauc jauniešu rīcība.
Trūcīgās un maznodrošinātās riska ģimenes nespēj reaģēt uz šo situāciju, tāpēc nepieciešamas īpaša sociālo dienestu pieskatīšana. Sociālie darbinieki ir nodrošināti ar aizsardzības līdzekļiem, lai varētu braukt pie ģimenēm. Notiek sadarbība ar izglītības pārvaldi, kur ir ziņas par bērniem, kuri nepieslēdzas e-klasei.
Ja sociālais dienests nespēs tikt galā, būs jāpiesaista bāriņtiesa un policija.
Tiek domāts par ēdināšanas iespējām maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm vai pārtikas paku nodrošināšanu.
Realitāte arī rāda, ka grūti kontrolēt, kā tiek izmantota valsts nodrošinātā palīdzība – nauda, siltas pusdienas vai pārtikas paka.
Lailas Balodes pieredze darbā rāda, ka nauda cilvēkiem, kuriem grūti kontrolēt savu dzīvi, ir liels kārdinājums.
Sociālajiem dienestiem ir jāpieskata riska ģimenes un jānodrošina bērni ar ēdienu.
Laila Balode vērš uzmanību uz to, ka ģimenēs, kuras nav riska ģimenes, arī piedzīvo krīzi, tas nenozīmē, ka šajās ģimenēs visas robežas ievēros. “Dardedze” saņem zvanus, ka ģimenes nespēj tikt galā šajā krīzes laikā.
"Visi ir nedaudz apjukuši – gan bērni, gan vecāki, gan sistēmas," uzsver Laila Balode.
Attālinātās mācīšanās iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām
Rīgas Strazdumuižas attīstības centra direktore Ligita Ģeida raksturo situāciju savā skolā, kur mācās bērni ar redzes traucējumiem - viņi apgūst vispārējo izglības programmu, skola ikdienā sniedz iespēju bērniem mācīties viņiem uztveramā veidā. Lasa Braila rakstā un mācību procesu papildina ar dažādiem materiāliem, tehniskiem palīglīdzekļiem, izmanto tehnologijas.
Skolotāji strādā, lai krīzes situācijā bērni varētu saņemt nepieciešamos materiālus. Bērnu attieksme pret mācību procesu ir dažāda, kā jau dzīvē, pauž direktore.
Vaivaru pamatskolā pedagogi strādā rūpīgi un atbildīgi, viņiem jāskaidro ļoti daudz, notiek liels darbs ar vecākiem un ģimeni. Svarīgi ir atbalsta pasākumi, asistenta pakalpojumi, speciālais pedagogs.
Izglītības departamenta direktora vietniece Ilze Seipule skaidro, ka ministrija monitorē situāciju un saņem atgriezenisko saiti. Speciālajās programmās izmanto tehnoloģijas un arī ļoti daudz pedagogu īpaši sagatavotus materiālus skolēniem.
Vecāki raidījumam skaidro, ka situācija ne vienmēr ir vienkārša, jo vecāki saskaras ar grūtībām mācību procesā.
Speciālisti piekrīt, ka mācību rezultāti attālinātās mācīšanās laikā var būt dažādi, tos nosaka bērna prasmes, iespējas un vēlme mācīties, vecāku un pedagogu atbalsts.
