Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par bērnu cietušā lomā un situāciju risināšanu.
Mūsdienu cilvēki kļūst apdomīgāki par savām tiesībām, meklē informāciju un iespējas risināt situācijas. Zvērināta advokāte Dana Rone Notāru dienās guvusi atziņu, ka cilvēki bieži nezina savas tiesības un tāpat bieži uzklausa aplamus un pat viltus ieteikumus.
Šajās konsultāciju dienās varēja secināt, ka cilvēki ir nepareizi konsultēti vai ieguvuši nepareizu informāciju.
Bērns - cietušais
Bērni nevar saprast, ka ir cietušie, jo ir nepieauguši, nenobrieduši. Bērniem nepieciešama sabiedrības, sociālo pedagogu un institūciju palīdzība, lai izkļūtu no cietušā statusa. Advokātu pieredze rāda, ka ne vienmēr vecāki ir bērna tiesību aizstāvji, bieži vecāki aizstāv savas ambīcijas, nedomājot par bērnu.
Likums nosaka iespēju - pagaidu aizsardzība pret vardarbību, tā palīdz vienam no vecākiem aizsargāt bērnu.
Vecāki bieži nesaprot, ka bērnu padarījuši par cietušo. Visbiežāk to saprot tiesā, advokāti saviem klientiem arī izskaidro sekas, kādas var būt bērnam, ja vecāki, cīnoties par savu taisnību, aizmirst par bērnu - piemēram, lai apmierinātu vecāku egoismu, bērnu ved jau pie trešā psihologa.
“Es neesmu dzirdējis, ka bieži saka, ka kāda rīcība radīs bērnam traumu,” savu pieredzi klāsta zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš.
Konflikti skolā
Bērni lielu daļu no savas dienas pavada mācību iestādēs, kur arī notiek domstarpības, konflikti un nesaskaņas gan bērnu starpā, gan bērnu un pedagogu starpā. Kā rīkoties, ja bērnu pazemo skolā skolasbiedri vai ir nesaskaņas ar pedagogiem?
Zvērināta advokāta ieteikums ir pakāpenība – vispirms vecākiem būtu jādodas uz sarunu ar klases audzinātāju, tad skolas direktoru, ja situāciju nevar atrisināt, tad jāmeklē tālāk palīdzība dažādās institūcijās. Sliktākais gadījums ir skolas maiņa. Vecāki, risinot konfliktus skolā, bieži izmanto advokātu palīdzību un konsultācijas.
“Nevajag uzskatīt, ka palīdzības meklēšana ir sūdzēšanās”, atgādina Mārcis Krūmiņš.
Sarunas ceļā atrisina jautājumus
Ir normāli, ka dzīvē ir konflikti, jāsaprot, kā ar tiem tikt galā. Bieži sarunās strīdi nonāk vēl ļaunākā eskalācijā, tad ir vajadzīgs strīdu risināšanas veids, kas ļauj saglabāt pašcieņu, pārvarēt aizvainojumu, svarīgi, ka šī strīda risināšanā abas puses vēlas sadarboties, te var palīdzēt mediācija, kuru vada sertificēts mediators.
Bieži strīda laikā vecāki neapzinās, ko nodara savam bērnam, piemēram, liedzot saskarsmes iespējas bērnam ar otru vecāku.
“Nokāpt no savām pozīcijām un paskatīties uz situāciju ar bērna acīm,”
vecākus aicina sertificēta mediatoru padomes priekšsēdētāja Kristīne Dārzniece.
Prakse pierāda, ka mediācijai ir labi rezultāti, lai mazinātu bērna ciešanas, jo ģimenes strīdā mediators nostājas bērna pusē. Mediācijai Latvijā ir labi panākumi.
No 20. līdz 22. martam visā Latvijā notiek Mediatoru dienas - sertificēti mediatori sabiedrību informēs par strīdu risināšanu ārpus tiesas.
