Trīspadsmitgadīgā Gintera mamma no Cēsīm šobrīd nestrādā, jo visu savu laiku velta dēla aprūpei. Puisis ir ļoti kustīgs, tāpēc viņu ne uz mirkli nedrīkst atstāt vienu. Vasara ģimenei ir ļoti saspringts laiks.
“Es noteikti gribētu darbā, bet tagad nevaru, jo jādod brīvs omītei, mūsu lielajam atbalstam. Tā ir neiespējamā misija. Jo kurš darba devējs gan būtu gatavs nākt pretīm un teikt – tu vari strādāt no pieciem līdz astoņiem vakarā, kas man būtu optimāli, nav jau tāda darba,“ situāciju raskturo Gintera mamma Māra Kārkliņa.
Savukārt liepājniece Tatjana savu teju 11 gadus veco Timuru audzina viena. Puisēnam ir autiskā spektra traucējumi un vidēja garīgā atpalicība. Ikdienā viņš apmeklē speciālo skolu, kur ar viņu strādā zinoši speciālisti. Bet vasarā, kad mammai jāstrādā, Timuru pieskata auklīte bez īpašām zināšanām, kā rīkoties, ja bērnam pēkšņi sākas lēkme vai saasinās citas veselības problēmas.
“Es prasu palīdzību tikai trim mēnešiem. Es esmu gatava samaksāt naudu, bet, lai mans bērns ir pieskatīts pie cilvēka, kuram ir specialitāte, kurš māk apieties ar tādiem bērniem,” pauž Timura mamma Tatjana Jankovska.
Viens no variantiem ir bērnus sūtīt uz vasaras nometnēm. Jau 30 gadus bērniem ar īpašām vajadzībām tādas rīko Latvijas Bērnu fonds. Šovasar esot plānotas 16 nometnes 320 bērniem. Fonda valdes loceklis Andris Bērziņš stāsta, ka ģimenes, kurās aug bērni ar veselības problēmām, šīs nometnes ļoti gaida. Tāpēc fonds ir pateicīgs ikvienam, kurš ziedo nometņu rīkošanai.
“Tās ir divas nometnes. Viena nometne bērniem, otra vecākiem, jo viņi tās desmit dienas, protams, uztraucas, seko līdzi, kas notiek ar viņa bērnu, bet viņi var sevi sakopt, atjēgties,” par nometnēm stāsta Bērziņš.
Labklājības ministrijā kādu vienotu recepti, kā aizpildīt vasaru ģimenēm, kurās aug bērni ar kādu saslimšanu, nevar ieteikt. Šo trīs mēnešu laikā esot jākombinē dažādi risinājumi.
Attiecībā uz bērniem ar īpašām vajadzībām viena iespēja izmantot Atelpas brīžā pakalpojumu, kādam mēnesim no vasaras laika kombinēt ar dienas centra vai dienas aprūpes centra pakalpojumiem, vai arī aprūpi mājās, par ko jāinteresējas pašvaldībā, un kāds brīdis paliks uz vecāku pleciem, – tā iespējas vecākiem ar īpašiem bērniem raksturo LM Sociālās iekļaušanās politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
Tikmēr vecāki uzsver, ka bērnu invalīdu attīstībai ir ļoti būtiski ievērot ikdienas režīmu un šobrīd vasaras mēnešos tas ir teju vai neiespējami. Ģimenēm tas būtu milzīgs atspaids, ja valsts tomēr censtos un rastu kādu iespēju bērniem ar veselības problēmām arī vasarā nodrošināt pieskatīšanas iespējas.
