4. studija

Kā cīnīties ar asfaltā iegrimušiem un skaļi klabošiem lūku vākiem?

4. studija

Ceturtā studija

Vai bērniem ar dzirdes problēmām valsts nenodrošina iespēju pilnvērtīgi mācīties?

Bērniem ar dzirdes problēmām pietrūkst mācību materiālu zīmju valodā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

1.septembrī aprit 22 gadi, kopš Latvijā stājies spēkā Valsts valodas likums. Tajā valsts apņēmusies nodrošināt arī latviešu zīmju valodas attīstību un lietošanu saziņai nedzirdīgiem cilvēkiem. Taču realitātē solījumi no darbiem atšķiras. Mācību materiālu sagatavošana lielākoties ir uz nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu pedagogu pleciem.

Ēbelmuižas pamatskolā 1. septembrī  mācības uzsāka 97 bērni ar dzirdes problēmām. 11 no viņiem 1. klasē, un viņi mācīsies latviešu zīmju valodā.

Pirmie zīmju valodu esot izgudrojuši mūki, kuri nevēlējušies pārkāpt klusēšanas zvērestu, tomēr sazināties vajadzējis. Mūsdienās ar rokām, pirkstiem veidoti žesti ir absolūti nepieciešams saziņas līdzeklis cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, lai viņi varētu mācīties, saņemt informāciju un būt pilntiesīgi sabiedrības locekļi. Katrai nācijai ir sava zīmju valoda, arī Latvijā. Ēbelmuižas pamatskola pastāv jau 180 gadu un ir viena no senākajām skolām ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā, kur bērni ar dzirdes problēmām iegūst pamatizglītību, izmantojot dzimto – zīmju - valodu.

"Paralēli zīmju valodai ir pirkstu alfabēts, kas ir katram burtam sava pirkstu kombinācija, rokas kustība, rokas forma, ko izmanto, lai daktilētu, piemēram, personvārdus vai apdzīvotu vietu nosaukumus," skaidroja Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas direktore Kristiāna Pauniņa.   

Kā pastāstīja skolas direktore, bērniem ar dzirdes problēmām pielāgotu grāmatu trūkst arī šajā mācību gadā. Patlaban skolas pedagogi ir iesaistījušies mācību materiāla izveidē latviešu valodas apguvei. Tā būs paredzēta bērniem ar dzirdes problēmām no 1. līdz pat 9. klasei. Kamēr šis mācību materiāls vēl ir tapšanas stadijā, pedagogi adaptē bērnu vajadzībām mācību vielu arī, piemēram, no mazākumtautību skolām, kur latviešu valoda ir svešvaloda. Talkā tiek ņemtas arī grāmatas no vispārizglītojošām skolām, kur atrodams jaunākais mācību saturs. Pauniņa atzina, ka gribētos šo "zīmju valodas dimensiju mācību līdzekļos redzēt plašākā un pieejamākā versijā".

"Principā ir arī grāmata nedzirdīgajiem – matemātika, bet tā ir tiešām jau pirms ilgiem laikiem uzrakstīta," piebilda pedagoģe.

Tā kā zīmju valodā mācību materiālu pietrūkst, tad nereti mācību stundas laikā pedagogam palīdz surdotulks, un – te ir darbs, jo skola patlaban ļoti meklē surdotulku.

"Svarīgs jautājums ir par mācību saturā un mācību priekšmetos izmantojamo terminoloģiju. Tur ir tas, kur vajadzētu pievērsties un domāt, jo, teiksim, pārtulkot fizikas terminu "īpatnējā siltumietilpība" mēs varam aprakstoši, jo zīmju valodā nav tādas zīmes. Mēs varam tikai šo procesu skaidrot zīmēs gan ar vizuāliem materiāliem, gan ar demonstrējumiem, bet pateikt vienu konkrētu vārdu – tā nevarēs," norādīja Pauniņa.

Inese Kraze ir mamma četriem bērniem ar dzirdes traucējumiem. Arī viņai pašai dzirdes problēmas ir jau kopš dzimšanas.

Bērniem, kuri uztver informāciju ar redzi, ļoti būtiska ir viedierīču klātbūtne mācību procesā – ne tikai mācību iestādē, bet arī mājās.

"Trūkst tieši tehnoloģijas, jo šobrīd ir tas, ja vecākiem ir jāpērk par saviem līdzekļiem, tad bērnam, kas ir ar dzirdes traucējumiem, ir jāpērk tiešām labas kvalitātes viedierīce, un vecāki ar šī brīža finansiālo stāvokli Latvijā nevar atļauties iegādāties, piemēram, planšeti par 800–900, 1000 eiro, viņi pērk par 200 eiro. Un bērns ar planšeti, kas maksā 200 eiro, nevar mācīties pilnvērtīgi. Un, ja tā ir daudzbērnu ģimene, tā ir neiespējamā misija," uzsvēra Inese.

Direktore skaidroja, ka "zīmju valodas dimensiju" var ielikt tikai digitālā formātā, kur ir iespēja, noklikšķinot uz teksta, redzēt arī tulkojumu zīmju valodā, kas bērnam rada pārliecību, ka viņš pats var lasīt un saprast tekstu.  

Šogad Ēbelmuižas skolā apgūt zinības dosies trīs Ineses bērni. Bērni ar dzirdes problēmām ir tie, kuri informāciju un zinības iegūst, vērojot, skatoties arī pārraides televīzijā. Inese uzsvēra, ka arī nedzirdīgi un vājdzirdīgi bērni vēlas izbaudīt bērnību un saprast multiplikācijas filmas, kuras mūsu valsts televīzijās surdotulks netulko, kā arī cer uz ierēdņu ieinteresētību atbalstīt ģimenes, kurās aug bērni ar dzirdes problēmām. Ne tikai solījumos, bet arī realitātē.

Uz raidījuma "4.studija" jautājumu, kāpēc ilgus gadus Latvijas bērniem ar dzirdes traucējumiem nav normālu, laikam atbilstošu mācību līdzekļu, Izglītības ministrijā atbildēt nespēja, bet norādīja, ka projektā "Skola 2030" gan esot iekļauta mācību satura izveide bērniem ar dzirdes traucējumiem. Vēl tika ieteikts nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu vecākiem vērsties savās pašvaldībās, lai bērniem tiktu nodrošinātas viedierīces, kas nepieciešamas mācībām. Paredzēts, ka tuvākajos mēnešos Izglītības ministrija pašvaldībām nodos 3000, bet līdz gada beigām – 20 000 datoru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti