Dzirdes problēmas ietekmē dzīves situācijas, arī attālinātās mācības nav vienkāršas, bet skola “Valodiņa” centīgi pieiet attālinātai mācīšanai, materiāli ir labi, bērnam ar dzirdes grūtībām nepieciešama palīdzība, bet mācību process turpinās, skaidro “Sadzirdi.lv” valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš.
Olafa dēls Andrejs tagad dzird labi, bet bērns piedzima ar dzirdes problēmām, sākotnēji izmantoja dzirdes aparātu, kas nedeva labus rezultātus. Tagad veikta dzirdes implantu ievietošanas operācija, turpinās darbs pie valodas attīstības; kamēr bērna dzirdes centrs attīstās, attīstās valoda. Tā kā dēlam klausītā teksta izpratne sagādā grūtības, mācību procesā ir nepieciešama palīdzība.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe skaidro, ka trīs līdz četri bērni no 1000 piedzimst ar ļoti nopietniem dzirdes traucējumiem – ar diagnozi ''nedzirdība''.
15 – 20 bērni Latvijā ik gadu piedzimst ar nopietniem dzirdes traucējumiem, kuriem būtu vajadzīgs dzirdes implants.
Riska grupā piedzimšanai ar dzirdes problēmām ir priekšlaicīgi dzimuši bērni ar zemu piedzimšanas svaru, bērni, kuri piedzimst nedzirdīgiem vecākiem (visbiežāk pārmantotā ģenētiskā saslimšana, 99,9% vecāku izvēlas nedzirdību bērnam, atsakoties no dzirdes implantēšanas operācijas), dažādas saslimšanas.
Dzirdes traucējumi iedalāmi piecās pakāpēs – pirmā ir viegla, smagākā ir nedzirdība. Tikai piektā pakāpe ir tāda, kurai var palīdzēt ar kohleāro implantu, tas ir bez maksas, implantu maina reizi piecos gados. Citās dzirdes traucējumu pakāpēs var līdzēt ar dzirdes aparātu. Vājdzirdība ir plaši izplatīta, ar to nevajadzētu nevienu baidīt, skaidro Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.
Nedzirdīgās ģimenes bieži izvēlas nelikt implantu, Latvijā līdz 18 gadiem vecāki ir atbildīgi par bērniem, tas ir viņu lēmums, un viņi nosaka bērnu tālāko likteni.
Mamma skaidro, ka pēc implanta ievietošanas meita var mācīties vispārizglītojošā skolā un pat dzied. Arī citi “Ģimenes studijas” intervētie vecāki ir pateicīgi valstij par implantiem, kuri ļoti palīdz bērnu valodas attīstībā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Daktere Sandra Kušķe skaidro, ka visi gadījumi nav vienādi, ir bērni, kuri labi dzird, bet nerunā. Valodas izveidei ir jādzird, kaut ar tehnoloģiju palīdzību (jo agrāk implantē, jo labāk, jo laiks limitē labu valodas apguvi), bērnam jābūt bez citām blakus saslimšanām (nervu sistēmas saslimšanas). Protams, vecāku darbs. Ja visi nosacījumi ir, rezultāti ir labi.
Latvijas Bērnu dzirdes centra audiologopēde Ilze Klatenberga skaidro, ka bērna valodas prasmes ir aisberga redzamā daļa. Vecāki vēršas pie speciālista, ja bērnam nav noteiktā laikā izrunāto vārdu skaits, runas aizture, speciālisti vēro bērna reakciju uz valodas skaņām. Ja ir dzirdes problēma, tad bērnam pielāgo aparātu, lai dzird visas valodas skaņas.
Audiologopēds strādā ar bērnu tad, kad valoda ir kompensēta, speciālisti ir palīgi valodas attīstības ceļā, arī šajā darbā iesaistot ģimeni.
Implanta ievietošanas operācija bērnam ir vecāku izvēle. Ārste Sandra Kušķe uzskata - ja vecāki nevar izšķirties par operāciju, bet implants bērnam ir labākais risinājums, tad ārsta atbildība ir vecākus “sapurināt”, jo bērns nevar izlemt, ko darīt. Ārstam ir jāizskaidro realitāte, lai vecāki saprot, ko var darīt, kādas būs sekas.
Arī šajā krīzes situācijā darbs ar bērniem, konsultācijas valodas uzlabošanā turpinās un turpināsies arī attālināti. Plānotās operācijas gan ir atliktas uz laiku.
“Sadzirdi.lv” valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš informē, ka ir plānots izdot bukletu par dzirdes problēmām bērniem un palīdzības iespējām, lai vecāki zinātu, kā sekot līdzi bērna dzirdes attīstībai.
