Visbiežākās mantojuma saņēmēju bažas ir – vai, saņemot mantojumu, iegūst arī parādsaistības.
Zvērināts notārs, Notāru padomes loceklis Agris Jaunpujēns uz to atbild apstiprinoši:
“ Jā, arī parādsaistības tiek mantotas.”
Ja mantojums tiek pieņemts uz mantojuma tiesību pamatiem, arī ar parādiem jārēķinās. Bet mantojumu var arī atraidīt.
Notārs ir cilvēks, pie kura primāri vērsties mantojuma lietās. Vispirms mantiniekam pie notāra jāuzraksta iesniegumu par mantojuma lietu, tad notārs to izsludina un kreditori var pieteikties. Notārs citādi parāda apjomu nevar apzināt, tikai caur kreditoru pieteikumu. Mantojuma izsludinājuma laiks ir no trīs mēnešiem. Tie kreditori, kas nepiesaka savus zaudējumus, pēc tam vairs uz zaudējumu atgūšanu nevar pretendēt. Ja parāds ir bijis reģistrēts zemesgrāmatā, tad kreditori var nepieteikties.
Mantotājam uzzināt, ka apzināti visi iespējamiem kreditori vai visa mantojuma atstājēja atstātā manta, nav iespējams. Nav iespējams visu pārbaudīt publiski. Mantojuma pieņēmējam ir jāsaprot – pieņemt vai nepieņemt mantojumu. Tas nav obligāts pienākums, pieņemt mantojumu, uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu katedras docente Inga Kudeikina.
Pieņemt mantojumu nozīmē pilnīgu mirušajam piederošo tiesību un saistību pārņemšanu.
Vai iespējams, ka kādu dienu pie durvīm klauvē kreditors, lūdzot atdot aizgājēja parādus? Jā, tāda situācija var būt, ja potenciālais mantinieks nav atteicies no mantojuma tiesībām. Ja mantinieki neierosina mantojuma lietu, to var izdarīt jebkurš kreditors – kredītiestādes, apsaimniekotāji un citi.
Ja mantojuma izsludināšanu lūdzis kreditors, tad mantinieki, kuri nav atraidījuši mantojumu, par to atbild, jo likums prezumē, ka mantojums ir pieņemts.
Zvērināta advokāte, mediatore un psiholoģe Viktorija Portere mantotājus aicina nokārtot mantojuma inventāra tiesības, kas ļauj nošķirt atbildību tikai ar mantojuma atstājēja mantu – kreditors var saņemt tikai tik lielu summu, cik ir mantota.
Ar inventāra tiesībām mantotājs pasargā savu mantu.
Ja manto tikai parādus (arī parādi ir mantojums), nav cita mantojuma, tādos gadījumos mantinieki, protams, var atraidīt mantojumu.
Ja mantojums ir juridiski noformēts, bet mantotājs saprot, ka situācija ir citāda, nekā cerēts, tad nav iespējams no mantojuma atteikties. Kamēr notiek mantojuma noformēšanas process, var runāt ar kreditoru, kā labāk risināt parādu atdošanu, pauž Viktorija Portere.
Ja mantinieki nespēj tikt galā ar mantojuma dalīšanu, iesaka izmantot mediāciju. Tā palīdz, jo bieži problēmu cēlonis ir neizrunātas lietas, svarīgākais parasti ir saruna par to, kas ir bijis, tad izlemt, kā pieņemt mantojumu vai nepieņemt.
Ir situācijas, ka kāds no vecākiem nepiedalās bērnu audzināšanā, bet bērniem liek samaksāt par viņu atrašanos pansionātā. Neskatoties uz to, kā veidojas attiecības, māte un tēvs ir uz mūžu, lai kā neietu. Arī laulību šķiršana neatsvabina no rūpēm par bērniem. Likumā ir paredzēta iespēja bērniem tikt atsvabinātiem no pienākuma rūpēties par vecākiem. To var darīt brīdī, kad pansionāts tiesā vēršas par naudas piedziņu, bērniem tiesā jāiesniedz pretprasība, pauž Kudeikina.
"Kad bērni bija mazi, tad vecāki rūpējās, lai bērni nenodara kaitējumu paši sev un citiem. Nonākot vecumā, tagad bērniem ir morālais pienākums rūpēties par saviem vecākiem, lai savas nezināšanas un varbūt vecuma un naivuma dēļ, kas ar zināmu vecumu iestājas, seniori nenodara sev kaitējumu un sevi neizputina," atzīst docente Inga Kudeikina.
Palīdzību senioriem iespējams sniegt tikai ar viņu piekrišanu. Uztura līgums vai dāvinājuma līgums nozīmē, ka ir jauns mantotājs jau seniora dzīves laikā. Mantojuma līgums ir apsolījums jaunajam mantotājam.
Bieži ir nesaskaņas mantotāju starpā, speciālisti uzsver, ka sakārtot mantošanas lietas ir mantojuma atstājēju ziņā. Problēmu gadījumā jāvēršas pie mediatora.
