Ik gadu 7000 līdz 8000 bērnu Latvijā iziet pedagoģiski medicīniskās komisijas. Tie ir bērni, kas mācās gan vispārējās izglītības, gan speciālās izglītības programmās, gan īpaši talantīgi un apdāvināti, un, protams, lielākoties tie ir bērni, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir arī mācīšanās grūtības. Valstī ir 57 pedagoģiski medicīniskās komisijas, viena atrodas valsts paspārnē, tajā pārbauda bērnus no 5. klases; 56 komisijas ir pašvaldībās, tur pārbauda pirmsskolas un sākumklašu bērnus, izņemot tos, kuriem ir redzes, dzirdes vai kustību traucējumi.
Pedagoģiski medicīniskā komisija ir institūcija, kura izvērtē bērna zināšanas, spējas un nepieciešamības gadījumā piešķir nepieciešamo izglītības programmas kodu, kas ļauj mācīties atbilstoši bērna spējām, vajadzībām un veselības stāvoklim. Komisijai ir arī konsultatīva funkcijas – vecāki vēlas pārliecināties par bērna spējām, tāpat to izmanto, lai novērtētu, vai bērns ir gatavs sākt mācības skolā. Ja vecāki nav apmierināti ar pašvaldības komisijas slēdzienu, var vērsties valsts komisijā. Parasti tas notiek, ja viņi nav apmierināti ar bērnam piešķirto kodu, komisijas funkcijas raksturo Siguldas pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja Kristīne Karnīte.
Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas klīniskā psiholoģe, ģimenes psihoterapeite Olga Vinogradova uzsver, ka nav atšķirību starp abu komisiju darbu, ir tikai vecuma ekvivalence.
Visbiežāk uz komisiju bērnu nosūta izglītības iestāde, bet arī vecāki var doties pēc komisijas slēdziena vai konsultācijas.
Kristīne Karnīte raksturo komisijas darba gaitu – izglītības iestāde sagatavo bērna spēju un zināšanu raksturojumu, nepieciešama ģimenes ārsta anamnēze par bērna attīstību un saslimšanu, klīniskā psihologa izvērtējums, ja iespējams, izglītības iestādes logopēda, ārsta psihiatra vai citu speciālistu slēdzienus, atbilstoši bērna veselības stāvoklim. Kad visi dokumenti apkopoti, vecāki kopā ar bērnu dodas uz pedagoģiskās komisijas sēdi, tur speciālisti izvērtē bērnu un dod savu secinājumu, ja ir nepieciešams, dod bērnam izglītības kodu. Tikšanās ilgst apmēram pusstundu vai ilgāk, ja komunicēšana ar bērnu ir apgrūtinoša.
Valsts komisijā parasti viena vizīte ilgst līdz stundai. Vecāki ierodas ar dokumentiem, notiek bērna konsultācijas ar speciālistiem, tad tiekas ar komisijas vadītāju un ārstu, izvērtē bērna attīstību un dod bērnam nepieciešamāko atbalstu, skaidro Olga Vinogradova.
Kristīne Karnīte iesaka vecākiem pirms nākšanas uz komisiju sagatavot jautājumus, ko vēlas uzzināt.
Bieži mūsdienu realitāte ir tāda, ka vecāki saņem komisijas atzinumu, bet izglītības iestāde nevar sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam, jo nav resursu.
Šobrīd projektā ir attīstības centru veidošana, kuros strādātu speciālisti, lai vecāki varētu vērsties pēc palīdzības.
Pērn rudenī izplatīja uzsaukumu, ka bērniem ar īpašām vajadzībām būs nodrošināts vajadzību izvērtējums agrīnā vecumā. Nepieciešama pedagoģiski medicīnisko komisiju reforma. Valdībai bija plāns nodot komisijas un resursus no pašvaldībām un IZM jaundibinātā atbalsta dienestam. Šīs idejas realizēšana ir aizkavējusies. Izglītības iestādēs šobrīd nav kapacitātes, lai dotu bērnam individuālo atbalstu, pauž Saeimas deputāte Marija Golubeva (''Attīstībai/ Par!'') .
