11 gadus vecais Reinis jau divas reizes ir bijis Latvijas Bērnu fonda rīkotajās vasaras nometnēs. Un labprāt brauktu atkal. Ikdienā Reinis ir ļoti aktīvs – viņam pie mājām ir iespēja gan braukt ar divriteni, gan skrejriteni, gan arī spēlēt basketbolu. Zēns prot lasīt un ļoti labi orientējas dažādās kartēs. Reiņa pirmā piedalīšanās Latvijas Bērnu fonda rīkotajā nometnē bija īpašs notikums visai ģimenei, jo pirmo reizi deviņu gadu vecumā viņš bija prom no mājām un no vecākiem.
Reiņa mamma Ilze Suškova skaidro, ka Reinis visu laiku ir bijis kopā tikai ar vecākiem. “Nometne viņam ir devusi tādu patstāvību – tās prasmes, kas viņam mājās ir, izmantot nometnē.”
Lai arī mājās Reinim ir iespējamas dažādas aktivitātes un viņš arī nejūtas vientuļi, jo ģimenē ir vēl divas jaunākas māsiņas, vasaras brīvlaiks ir pietiekami garš, lai piemirstos mācību gada laikā iegūtās prasmes un komunikācija ar vienaudžiem. Tādēļ dalība fonda rīkotajās nometnēs ir tik būtiska, jo atsākt skolu rudenī nav viegli.
Reiņa mamma atzīst, ka “tas ir ļoti milzīgs atspaids, ka ir tādas nometnes, ka ir iespēja arī īpašajiem bērniem tikt kaut kur citur, kaut ko redzēt, kaut ko piedzīvot citu.''
Kristiāna Krontāle ikdienā ir medmāsa, taču Latvijas Bērnu fonda rīkotajās nometnēs dara pavisam citu darbu. Iesākumā Kristiāna ir bijusi aprūpētāja un audzinātāja, bet tagad vada nometnēs rokdarbu pulciņu. Kristiāna atzīst – strādājot nometnē, nav iespējams atslābt 24 stundas diennaktī. Lai arī pēc 10 pavadītām dienām jūtas ļoti nogursi, darbs ar bērniem nometnē dod neaprakstāmu pozitīvu lādiņu un enerģiju. Tādēļ labi saprot nometnes dalībniekus un bērnu vecākus, kuri ļoti gaida šo vasaras notikumu.
“Komunikācija arī viņu starpā ir ļoti svarīga un nepieciešama. Viņi šo dienu laikā atplaukst, viņiem ir iespēja izskrieties. Īpaši pagājušajā gadā tas bija redzams. Bija šis pirmais mācību gads, ko pavadīja mājās. Viņi tā kā sūklīši bija gatavi visu darīt, ņemties, pērties. Viņiem tā bija ļoti pietrūcis.
Vasarā šīs 10 dienas viņiem ir iespēja turpināt attīstīties, īpaši tādu pašu bērnu kompānijā, kurā viņi var justies ērti,” nometni raksturo Krontāle.
Visus paveiktos darbiņus bērni paņem līdzi uz mājām, taču vienu no pagājušās vasaras nometnes Kristiānai ir atstājis par piemiņu zīmējuma autors.
Arī Reiņa mājās ir saglabājušies vairāki nometnēs paša radīti darbi. Reiņa mamma uzsver – cik ļoti svarīgi īpašajiem bērniem apzināties, ka paši ar savām rokām ir ko radījuši. “Jebkurš darbiņš, kuru viņš taisa, veido, tas ir reāls prieks. Jo svarīgi – ka viņš to tiešām dara pats, ka tas viņu ir piesaistījis un ka viņš to ir izdarījis.”
Lai arī joprojām uz 10 dienām šķirties būs emocionāli grūti, gan Reinis, gan vecāki ļoti gaida vasaras nometni.
Latvijas Bērnu fonda rīkotās nometnes var notikt, tikai pateicoties ziedotāju atbalstam.
