Bieži dzirdami skaidrojumi (iespējams, taisnošanās), ka laulība ir neizdevusies, bet netiks šķirta, kamēr bērni izaugs,
jo bērnam taču nepieciešami abi vecāki.
Speciālisti uzskata, ka sliktas un pat karojošas savstarpējās attiecības bērnam nav ne pozitīva pieredze, ne pozitīvas emocijas, drīzāk tā ir vecāku nespēja vai nevēlēšanās pieņemt adekvātu lēmumu.
Psiholoģe Amanda Zariņa skaidro, ka vecāku spēju un vēlmi saglabāt ģimeni nosaka konfliktu raksturs un vecāku prasme vai vēlme tos risināt. Nav vecākiem jāpaliek kopā, “ja viņi ir vardarbīgi viens pret otru vai bērniem. Šeit ar vardarbību domāju - emocionālo un fizisko, visās izpausmes formās. Ja ir iespējams būt kopā, saglabājot cieņu vienam pret otru, tad jā (vecākiem jāpaliek kopā).”
Ģimenes attīstībā nereti ir krīžu periodi, un tie var būt diezgan augsti konfliktējoša līmeņa, tomēr katrā krīzē jau pārim nav jāšķiras, bet ir jāaug ārā no tās. Ja tas neizdodas, sākas mokošas attiecības visiem. “Domāju, ka tā ir inde, kas saindē visu ģimenes locekļu dzīvi. No tā ir jāsargās,” pauž psiholoģe.
Saglabāt laulību, kurā ir tik lielas domstarpības un nesaskaņas, ka pieaugušie nevar atrast veidu saskanīgai dzīvei, nav uztverama citādi kā upurēšanās bērna dēļ, uzskata psiholoģe Inese Putniece.
Psiholoģes profesionālā pieredze rāda, ka tad, kad laulība tiek šķirta, atklājas patiesība, slēptās emocijas: “Šādas situācijas negatīvās puses parādās šķiršanās stāstos, atklājot, kāda dzīve šādās attiecībās bija patiesībā.”
Šādu attiecību saglabāšana ir uzupurēšanās un upura lomas pieņemšana.
Uzupurēšanās uzliek slogu, pieaugušie savas problēmas upurē uz bērnu rēķina, tas atstāj sekas uz bērniem un ir otra cilvēka nekrietna izmantošana. Tā ir ne tikai upura pozīcija, bet arī manipulatīva un negodīga rīcība pret bērniem, jo upuris nosaka, kā rīkosies citi, skaidro psiholoģe Inese Putniece.
Katrs šāds stāsts ir citāds, un padomu dot var tikai katrā konkrētajā gadījumā, nav vienotu vadlīniju, kā rīkoties. Daudz attiecībās un rīcībā nozīmē vecāku briedums, emocionālās inteliģences un sociālo prasmju līmenis, komunikācija ģimenes locekļu starpā, skaidro Amanda Zariņa.
Inese Putniece atgādina pieaugušajiem, ka “fiziskā un psihiskā veselība ir viņu rūpe”,
aicinot vecākus, kuri nevar atrisināt savus konfliktus un uzskata, ka kopdzīvi turpina bērnu dēļ, pārdomāt iespējas savstarpējās attiecības uzlabot, meklējot risinājumus, jo pieaugušie ir atbildīgi gan par savu emocionālo un fizisko veselību, gan par savu bērnu emocionālo un fizisko veselību.
Vecākiem svarīgi zināt:
- Laulība, kurā ir tik lielas domstarpības un nesaskaņas, ka pieaugušie nevar atrast veidu saskanīgai dzīvei, nav uztverama citādi kā upurēšanās bērna dēļ.
- Upura pozīcija ir manipulatīva un negodīga rīcība pret bērniem.
- Pieaugušie ir atbildīgi gan par savu emocionālo un fizisko veselību, gan par savu bērnu emocionālo un fizisko veselību.
Konteksts:
Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.
Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.
Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.
Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.
