Divi izplatītākie strīdus virzieni, šķirot laulību, ir uzturlīdzekļi un saskarsmes tiesības, taču, ja alimentu jautājumu iespējams atrisināt ar notāra, tiesas vai galējā variantā – ar Uzturlīdzekļu garantijas fonda palīdzību, tad attiecībā uz saskarsmes tiesībām izskan frāze – ja viens no vecākiem nevēlas cilvēcīgu šī jautājuma sakārtošanu, kas atbilstu bērna labākajām interesēm, tad saskarsmes tiesību ievērošana var izvērsties par teju neiespējamo misiju.
Satikšanās ar vecāku, ar kuru bērns kopā nedzīvo, Civillikumā ir nosauktas par saskarsmes tiesībām.
Bērns starp vecākiem
Vecākiem ir pienākums veicināt saskarsmes tiesības, bet bērniem nav pienākums satikties ar otru vecāku.
Saskarsmes tiesības nosaka, vecākiem vienojoties vai strīdu izskatot tiesā. Visbiežāk vecāki nolemj, nejautājot bērnam par viņa vēlmēm. Bieži, kad vienošanos jārealizē, tad vecāks, pie kura bērns dzīvo, pasaka, ka bērns nevēlas tikties. Tiesa ar nolēmumu var nolemt par tikšanos, bet ir cits jautājums, kā tas tiek realizēts dzīvē, pauž zvērināta advokāte Līga Šime.
Ja vecāki šķiras kā partneri, bet kā vecāki nespēj vienoties kā domājoši cilvēki, tad nonāk pie šādām situācijām. Seši septiņi gadi ir vecums, kad bērns var spēt savu viedokli formulēt. Bērna viedoklis ir būtiska lieta, ko tiesāšanās procesā ir grūti pierādīt. Jautājot bērnam, vai vēlas tikties ar otru vecāku, mēs pretnostatām vecākus, bērns nevar izvēlēties starp tēti un mammu. Mazam bērnam ir neiespējami apšaubīt vecāku domas, pusaudžu gados to bērns sāk darīt, šķiršanos situāciju skaidro psihoterapeite Inese Putniece.
Ja es dzīvošu pie tēta, es maz satikšu mammu, ja dzīvošu pie mammas, es maz satikšu tēti! Es nevaru pateikt, ko es gribu
– tā domā un jūt bērns, šo piemēru psiholoģe min no savas prakses.
Ir arī daudz faktoru, kuri iespaido – bērna dzimums, vecums, ciešāks kontakts ar vienu no vecākiem. Bērnam ir jājautā, kur vēlas dzīvot, kā jūtas.
Ja vecāki nerunā ar bērnu, tad tas nozīmē, ka pieaugušais nespēj nodalīt savas emocijas no bērna vajadzībām, pauž Inese Putniece.
Vecāki bērnu viedokli izmanto kā ieroci, tad vecāks lūdz bāriņtiesu, lai konstatētu vai bērns nav noskaņots pret otru vecāku. “Bērnu mēdz dalīt kā mantu,” norāda Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Smiltenes bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere.
Tiesas izpildītāja piesaiste
“Tas nav normāli, ka situācija līdz tiesas izpildītājam nonāk,” vecāku šķiršanos un bērnu saskarsmes tiesības raksturo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājas vietnieks Andris Spore. Uz tiesas spriedumu balstīts dokuments vecākiem jāizpilda. Pie notāra noslēdz vienošanos par saskarsmes tiesību izmantošanu. Ja vēršas pie tiesu izpildītāja, tad tas nosūta dokumentu personai, kura nodrošina bērna apgādību. Ja saskarsme netiek nodrošināta, tad vecākam, pie kura dzīvo bērns, var uzlikt naudas sodu, to var pārsūdzēt. Tad var iesniegt pretprasību ar argumentiem, kāpēc sods jāatceļ – gara notikumu ķēde, kurai pa vidu ir bērns.
Līgas Šmites pieredzē ir gadījums, ka bērns nevēlējās satikties ar tēvu, tiesa uzlika soda naudu mammai par saskarsmes tiesību neievērošanu.
Ir gadījumi, kad tiesas izpildītājiem ir jālūdz realizēt saskarsmes tiesības.
Kā jūtas bērns šādās situācijās? Reti kāds skatās no bērna pozīcijām,
uzskata Aurika Zīvere.
Notiek arī pretējais - kad viens vecāks otru sauc uz tikšanoas ar bērnu, ļoti vēlas, lai bērns redzētu otru vecāku. Cik produktīva ir tikšanās, ja viens vecāks uz tikšanos nāk piespiedu kārtā?
Vecāku nespējā vienoties ir jāatgriežas sākuma izejas pozīcijā – kādas bija gaidas un mērķi, kad partneri kopā sāka dzīvot un radīt bērnus. Viss liecina, ka nebija gatavi ne kopdzīvei, ne bērniem. Vecāki virpulī mēģina risināt ar bērniem nesaistītus jautājumus, uzskata Inese Putniece.
Bieži šādos procesos tiek piesauktas bērna labākās intereses. Bērna labākās intereses nav tas pats, kas bērna viedoklis. Lai izprastu situāciju, ir jānoskaidro daudzu pušu viedoklis.
Bieži vecāki pārliek savas intereses uz bērnu, viedoklis var būt balstīsts uz nesaprotamiem un neizzināmiem aspektiem.
Inese Putniece min, ka ikvienam, arī bērnam, ir dzīvē jāpiedzīvo krīzes, tikai jāskatās vecumposms, lai nav traumējošas situācijas. Ja bērns piedzīvo vienu vecāku konfliktsituāciju, visticamāk, sekas var nebūt traumējošas, slikti, ja bērns dzīvo vardarbīgā savstarpējo attiecību vidē, viņš nevar augt kā pesrsonība naidīgu cilvēku ielenkumā.
