Jāņa Baltvilka darbi lieliem un maziem atklāja, cik valoda spēj būt lokana un cik trāpīgi ar to var izteikt pasauli. Viņš savos pekstiņstāstos par dabu pat radīja jaunus vārdus un sugas, piemēram, miglaszaķus un ežgatas.
Runā, ka Jānis Baltvilks literatūrā esot ieradies kopā ar mežu. Kā biologs un ornitologs viņš putnos, laukos un mežā juties vislabāk. Un mežam veltītajās dzejas rindās Baltvilks bija klātesošs arī viņa vārdā nosauktās balvas pasniegšanas ceremonijā, kur grupas "Jūk" mūzikā Doma dārzā ieelpoja “Meža dziesmas”.
Lai noskaidrotu balvas laureātus piecās kategorijās, žūrijai kopā izvētījusi 58 grāmatas, kas izdotas no pērnā līdz šim maijam.
Viens no secinājumiem – plaukst un zeļ bilžu grāmatas, otrs – ir maz romānu pusaudžiem.
“To mēs arī šogad diemžēl pamanījām, ka grāmatās ir drukas kļūdas, un zinot to un domājot par jauno paaudzi, kuriem ir jāmācās pareiza latviešu valoda un pareizi runāt un rakstīt, tad vairākas grāmatas, kurām bija kļūdas un kas pēc satura būtu labas, vienkārši tika izņemtas no vērtēšanas,” stāsta Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes prezidente, profesore Ilze Stikāne.
Lielākā žūrijas vienprātība bijusi, izvēloties uzvarētāju bērnu un jauniešu grāmatu mākslā. Balva tikusi māksliniecei Gitai Treicei, kura veidojusi ilustrācijas grāmatām “Brūveri brūvē” un “Latviešu brīnumu pasakas”. Māksliniece uzsvēra, ka lielākā darbu kritiķe ir viņas 14 gadus vecā meita, kura pirmā darbnīcā redz zīmējumus.
“Man šis gads ir bijis ļoti bagāts notikumiem – es zaudēju abus vecākus, un man ļoti daudz brīnumaini labi notiek, un man liekas, ka viss, ko dzīvē dari, kompensējas arvien labāk, uz augšu,” neslēpa māksliniece. “Es saprotu, ka tu dzīvē dari patiešām to, ko tu visvairāk gribi. No rīta piecelies un esi ar tām radošajām lietām, literatūru, vienmēr pirmais saņem to rakstnieka manuskriptu un ar viņu dzīvo, tad tu radi savu pasauli, un vairākus mēnešus dzīvo tajā pasaulē, ko rakstnieks ir tev uzdāvinājis. Un radi otru pasauli, ko dodu es grāmatai. Un kopā iznāk brīnums. Svarīgi, lai tas emocionāli uz kādu iedarbojas, un tad es esmu vislaimīgākā.”
Un aug arī jaunā ilustratoru paaudze. Pirmā ilustrētā grāmata mūžā ar balvu “Jaunaudze” rezultējusies 14 gadus vecajam Ādažu Brīvās Valdorfa skolas skolēnam Emīlam Mozgam. Žūrija neatminas, ka iepriekš būtu bijis nominēts jaunāks ilustrators. Emīls radījis zīmējumus Aivara Kļavja grāmatai “Melnais akmens”.
“Pašreiz tiks ilustrēta trešā grāmata sērijā. Otrā jau ir veikalos, un man ir prieks, ka es būšu ilustrējis jau trīs grāmatas – tas man ir bijis ļoti interesants piedzīvojums,” savās sajūtās dalījās jaunais ilustrators. “Mūsu klases skolotāja pazina pašu rakstnieku un, tā kā viņš rakstīja šo grāmatu mūsu vecumam, tad mana skolotāja ieteica mani kā ilustratoru un tas tā arī sanāca.”
Tieši šo grāmatu ceremonijā īpaši izcēla arī Nacionālās skaļās lasīšanas pirmais valsts čempions, Dobeles 1.vidusskolas 5.klases skolēns Roberts Ozoliņš, kurš kopā ar skolasbiedriem no Dobeles 1.vidusskolas nosauca savus nominantus.
“Man vislabāk patika “Melnais akmens”. Grāmata ir ļoti saistoša un saprotama, un to nevar pārstāt lasīt. Tāpēc es to ieteiktu izlasīt visiem bērniem, jo tur var daudz uzzināt arī par vēsturi,” pastāstīja Roberts Ozoliņš.
Viņš arī atklāja, ka parasti lasot savam priekam, taču neizslēdz iespēju, ka nākotnē varētu tapt par rakstnieku – domraksti skolā viņam ļoti patīkot.
“Gan jau kaut kad es arī iestāšos šajā žūrijā, jo man tiešām ļoti patīk lasīt un tas ir mans brīvais laiks,” ir pārliecināts Roberts Ozoliņš.
Rakstniecībā bērnu vērtējums no žūrijas sprieduma gan atšķiras. Kā vērtētāji atzīst, tas nav nācis viegli, jo uz balvu pretendējuši vairāki līdzvērtīgi autori, kā Pauls Bankovskis un Andra Manfelde, tomēr lēmums bijis par labu Laura Gundara stāstam “Sveiks, Vali!”.
