Balta pļava, melnas avis. Sadraudzēsim bērnu ar grāmatām!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Noteikti zināt tautas mīklas "Balta pļava, melnas avis" atminējumu – "grāmata", tikai jautājums, kā iemācīt bērnu šīs avis ganīt ar patiku. Lasīšana ir neatņemama cilvēka izaugsmes sastāvdaļa. Digitālajā laikmetā grāmatu lasīšanu nomaina citas aktivitātes, vecāki satraukušies, ka bērni par grāmatām interesējas arvien mazāk. Kā bērnam palīdzēt sadraudzēties ar grāmatām? Pavisam vienkārši – rādot piemēru.

Skolu bibliotekāri stāsta, ka grāmatas lasa bērni līdz ceturtajai klasei, pēc tam bibliotēkā viņus sastapt var reti. Sekas - vecāko klašu skolēni nespēj apgūt mācību vielu, jo nav spējīgi izlasīt un uztvert apjomīgus testus.

Šī nav tikai Latvijas problēma. Ar līdzīgu problēmu saskaras daudzviet pasaulē. Amerikā izdarīti pētījumi liek satraukties par bērnu zemo lasītprasmi, tāpēc tiek veidotas dažādas programmas, vecmāmiņas skolās un bērnu slimnīcās iesaistās brīvprātīgo darbā, lai lasītu kopā ar bērniem.

Kā palīdzēt bērnam sadraudzēties ar grāmatu?

Vecāki bieži runā par to, ka bērns lasa nepietiekami, bet - vai bērns bieži redz vecākus ar grāmatu rokās? Lasīšana ir viens no ieradumiem, ko apgūst ģimenē. Tikai retais bērns par grāmatām interesēsies patstāvīgi pat tad, ja mājās neviens no pieaugušajiem grāmatas nelasa, jo parasti bērni mācās, kopējot apkārtējo vidi. Viņi ataino vecāku darbības.

Vecākiem jārāda piemērs, lasot grāmatas, īstas papīra grāmatas, ne izmantojot planšetes, datorus, telefonus un citas ierīces. Ja vecāki grāmatu lasa kādā ierīcē, bērna uztverē tā nebūs grāmatu lasīšana. Šādas ierīces izmanto arī bērni, un tās, visticamāk, bērnam asociējas ar spēlēm, mūzikas klausīšanos, video skatīšanos.

Ja bērns redz, ka vecāki regulāri lasa grāmatas, arī viņa interešu lokā grāmatas pamazām parādīsies.

Jāatceras, ka grāmatu lasīšana nav tikai izklaide, tas ir grūts darbs, lai saprastu, uztvertu lasīto un spēto to analizēt, izdarot secinājumus. Citādi grāmatu lasīšanai nav lielas nozīmes, ja nu vienīgi tas, ka bērns spēs ātri izlasīt tekstu, bet citādi liela labuma no tā nebūs.

Paskaidrojiet bērnam, ko dod grāmatu lasīšana?

Grāmatas attīsta domāšanu, spēju salīdzināt, izdarīt secinājumus, atmodina fantāziju. Vecāku uzdevums ir vērst bērna uzmanību uz to, ka grāmatās var uzzināt informāciju (ne tikai internetā), gūt konkrētas zināšanas. Grāmatas attīsta bērna valodu, paplašina vārdu krājumu.

Valodnieki uzskata, ka, apgūstot kādas valodas vārdus robežās no 1000 līdz 3000 vārdu, cilvēks ir spējīgs komunicēt. Vēl vairāk, pirms pāris gadiem Marvela Greja valodas mācīšanās metodes autors Vilnis Baltiņš Latvijā izveidoja programmu, kurā aicināja iemācīties 100 - 120 vārdu dažādās valodās, jo ar tik lielu vārdu krājumu ir iespējams nepazust svešā vidē.

Salīdzinājumam – Andrejs Upītis romānā "Zaļā zeme" vārdam "iet" izmantojis ap 100 sinonīmu.

Apskatiet vārdnīcas, tur ir skaidroti un tulkoti tūkstošiem vārdu. Grāmatu lasīšana laika gaitā var iepazīstināt ar visiem šiem vārdiem.

Praktiski ieteikumi vecākiem bērnu lasīšanas veicināšanai:

  • Rādiet savam bērnam labu piemēru it visā, arī grāmatu lasīšanā.
  • Esiet pacietīgi!
  • Sāciet ar mazumiņu. Bērnam, kurš tikko sācis lasīt, jāizbauda sajūta, ka informāciju var iegūt lasot. Atstājiet zīmītes ar izdarāmiem darbiem vai laba vēlējumiem uz galda vai pie ledusskapja. Veikalā aiciniet bērnu izlasīt produktu nosaukumus, uz ielas ielu nosaukumus – cik vien iespējams, rādiet bērnam lasīšanas lietderību.
  • Rakstiet savam bērnam vēstules un māciet viņu to darīt. Īstas, ko nosūta pa pastu.
  • Nepārcentieties, liekot bērnam izlasīt plašu tekstu. Pietiks ar pāris rindiņām iesākumā, bet svarīga ir lasīšanas regularitāte.

Piemēram, kamēr jūs gatavojat vakariņas, bērns jums skaļi lasa ziņu notikumus no avīzes.

  • Ejiet kopā uz bibliotēku un grāmatu veikaliem, rādot bērniem, cik daudz dažādu grāmatu pieejams.
  • Māciet bērnu strādāt ar enciklopēdijām un vārdnīcām, skaidrojiet to iekārtojumu un informācijas meklēšanas principus. Kopā ar bērnu izlasiet latviešu valodas vārdu skaidrojumus vārdnīcā, tas bērnam palīdzēs saprast vēl vienu lasīšanas nozīmi - informācijas ieguvi.
  • Pasakās vienmēr var atrast vecvārdus vai mazāk lietotus vārdus. Māciet, kā šo vārdu nozīmi var noskaidrot vārdnīcā.
  • Dienas kārtībā atvēliet laiku lasīšanai, vislabāk, ja to dara visa ģimene.

Vakara pasaciņas lasīšana ir laba izvēle ne tikai grāmatu lasīšanai, bet arī kopā būšanai un uzticības veidošanai starp bērnu un vecākiem.

  • Ja dodaties izbraukumā, paņemiet līdzi grāmatas - gan pieaugušajiem, gan bērniem!
  • Ejot uz izrādi vai filmu, ja iespējams, izlasiet grāmatu, pēc kuras veidoti šie darbi.
  • Vienmēr atvēliet laiku, lai kopā ar bērnu pārrunātu izlasīto. Satura atstāstīšana, sižeta attīstības secības atcerēšanās bērnam ir labs prāta vingrinājums.
  • Ko jaunu ieguvi, saprati, iemācījies?

Lai tie ir atslēgjautājumi pēc grāmatas izlasīšanas. Aiciniet bērnu pamatot savas domas.

  • Palīdziet bērnam iekārtot pierakstus, kur atzīmē izlasītās grāmatas un ieraksta to grāmatu nosaukumus, kuras grib lasīt. Tieši tā to vajadzētu darīt arī pieaugušajiem. Atcerieties skolas obligātās literatūras sarakstu? Skolotāja bija sagatavojusi ieteicamo grāmatu sarakstu! Uztaisiet savu "obligātās literatūras" sarakstu gadam vai pāris mēnešiem, apkopojot tās grāmatas, kuras vēlaties izlasīt. Kopā ar bērnu izveidojiet līdzīgu sarakstu. (Grāmatnīcās nopērkamas šādas pierakstu burtnīcas).
  • Veidojiet nozīmīgo grāmatu sarakstus. Vai varat nosaukt trīs nozīmīgākās grāmatas savā dzīvē? Māciet bērnu atbildēt uz šo jautājumu un pamatot – kāpēc šīs grāmatas bija nozīmīgas?
  • Pievērsiet uzmanību faktam, ka dažas grāmatas mēs mēdzam lasīt atkārtoti. Pārrunājiet ar bērnu, kāpēc kāda grāmata viņam patīk vairāk par citām. Pastāstiet bērnam par savām svarīgākajām grāmatām.
  • Aiciniet bērnu rakstīt grāmatas.

Pat to pašu pirmo bērna veidoto grāmatu, to ar divām lapām, lieciet goda vietā savā grāmatu plauktā blakus Raiņa un Puškina darbiem.

  • Atcerieties paši un māciet bērnu – grāmatās var ne tikai meklēt un atrast informāciju, jaunus vārdus un valodas, bet arī piedzīvot notikumus, atklāt nezināmas zemes un uzzināt, ko domājuši un sapratuši cilvēki, kuri dzīvojuši pat citos gadsimtos.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti