Ballīte bērnam: Praktiski ieteikumi izcilai ballītei bez bērnu un vecāku nesaskaņām

Ballīti organizē, lai jubilāram un viesiem ir prieks, bet gadās, ka prieka vietā ir asaras un neapmierināti vecāki – bērni neprot sadarboties ar citiem bērniem un vecāki neprot sadarboties ar citiem vecākiem. 

ĪSUMĀ:

• Ballītes organizēšanas pamatnoteikumi.
• Svarīgākais par sagatavošanos ballītei.
• Kā ballītei sagatavot jubilāru.
• Kas ballītē var noiet greizi?
• Kurš ballītē atbild par bērnu uzvedību - organizētāji vai bērnu vecāki.
• Ieteikumi, kā mainīt bērna uzmanību.
• Praktiski ieteikumi ballītes organizēšanā.

Ballīšu organizēšanas pamatnoteikumi

Ballīte pirmskolas vecuma bērniem reti līdzināsies skaistai “Instagram” bildei, kur visi laimīgi spēlējas, krāso, pūš sveces un smaida. Ballītes organizētājiem jāsaprot, ka būs dažādas emocijas un rīcības.

Pirmais priekšnosacījums labai ballītei ir organizētāju pamatatbildība – zināt, kādus bērnus un vecākus saaicina vienkopus pasākumā.

“Katrs vecāks zina, ka ikvienai ballītei ir dinamika. Uz tādu ballīti katrs bērns atnāk ar savu stāstu,” pauž Līga Bērziņa.

Turklāt jārēķinās, ka piecu sešus gadus veci bērni var nebūt sajūsmā par ballītēm, jo mazajam ballītes apmeklētājam ir ļoti daudz trauksmes, bērni neprot strukturēt laiku un nodarboties paši. Turklāt mazajam ballītes apmeklētājam ir daudz nezināmā un pārdomu – ja nu nepatīk dāvana, ja nu es neesmu pietiekami sapucējies, ja nu ar mani neviens nedraudzēsies, ja nu es izdarīšu ko nepareizi un daudz citu “ja”.  Uzmanīgs vecāks to pamanīs un rīkosies, negaidot trauksmes eskalāciju ballītes vidū.

Lai ballīte izdotos, organizētājiem tai jāsagatavojas un jāsagatavo jubilārs:

• Ar bērnu jāpārrunā - ko nozīmē būt labam jubilāram vai ballītes namatēvam - tas ir cilvēks, kurš uzņem viesus, rūpējas, lai citi bērni justos labi, sarunājas ar visiem un pamana, kad kāds stāv maliņā. Šis ir ļoti svarīgs punkts, par ko padomāt ballītes organizētājiem.
• Pieaugušajiem tas varētu būt pats par sevi saprotams, bet bērniem nereti tas ir atklājums, ka ballīte – tas nav tikai saņemt dāvanas. Tāpēc saruna par to, kā laba ballīte izskatās un izklausās, varētu palīdzēt.
• Pirms ballītes jāpārrunā, ar kurām mantām jubilārs ir gatavs dalīties un ar kurām ne, jo šīs konflikta situācijas var paredzēt. Mantas, ar kurām bērns nav gatavs dalīties, jānoliek prom no acīm.
• Jāpārrunā situācija ar dāvanām (ja tādas ir ballītē paredzētas). Ja bērns nevēlas dalīties ar mantām, arī dāvanas var atvērt pēc ciemiņu aiziešanas. Ja atver dāvanas, tad ar bērniem ir jārunā arī par reakciju uz dāvanām – ko darīt, ja dāvana nepatīk.
• Mazam ciemiņam var būt grūti pasniegt jubilāram dāvanu (īpaši, ja viņš zina, kas ir dāvanā, un viņam tā patīk, vai viņš ir apjucis). Tāpēc, ja bērns nav rūdīts ballīšu apmeklētājs, padomājiet, kā neuzlikt pārāk lielu spiedienu uz bērnu jau pirmajās minūtēs.
• Ballītes organizētāji ar mazo viesu vecākiem atrunā ēdienkarti, respektē diētas. Tas ir atbildīgi no viesu puses – parūpēties, lai organizētāji zinātu, piemēram, ka mazajam viesim ir glutēna nepanesamība, un nereti vecāki jau nāk ar atsevišķu kastīti ar viņam piemērotu īpašu našķi. Ja viesis nevar pārdzīvot ierobežojumus, vecāki nedrīkst atstāt uz organizatora pleciem galda nosargāšanu.
• Mājdzīvniekiem vislabāk nebūtu jāpiedalās ballītē. Ar bērnu jāsarunā, kur atradīsies mīļdzīvnieciņš un ka viņš netiks rādīts citiem bērniem. Tas ir būtiski visu drošībai.
• Ballītes sākumā organizētāji atrunā ballītes noteikumus, tostarp draudzēšanās un sadarbības noteikumus, kurās istabās drīkst iet, kādas mantas drīkst ņemt, kur var skriet un kur nevajag, kur atrodas tualete utt. Ja ir vietas, kur patiešām nevēlaties laist bērnus, labāk ir aizslēgt vai uzlikt zīmi.
• Pirms ballītes ne tikai ar jubilāru runā par dāvanām, dalīšanos ar mantām un to, kas notiek ar dāvanām – tās atver vai ne, bet pasaka arī pārējiem ciemiņiem par izvēlēto rīcību.
• Ballītes organizētājiem ir daudz pienākumu sagatavošanas procesā un ballītes laikā. Ar maziem bērniem, kuri nemitīgi sagaida uzmanību, tas var izrādīties grūts uzdevums, tāpēc pie liela bērnu skaita ir vērts apsvērt ballītes organizētāju – profesionālu izklaidētāju pakalpojumus. Ja šādu iespēju nav, lūgt kāda vecāka palīdzību.

“Vecākiem ir jāzina, uz ko viņi parakstās, organizējot bērniem ballīti,” uzsver Līga Bērziņa.

Kas var noiet greizi ballītē?

Pat vislabāk organizētajā ballītē kas var noiet greizi, bet ir lietas, kuras bērnu ballītē iespējams paredzēt un novērst.

Mazas telpas, daudz bērnu un akustika – pirmie iemesli, kāpēc bērni ātri kļūst nekontrolējami. Ja meklējat telpas ballītēm ārpus mājas, ir vērts izvērtēt visas telpas – ja ir briesmīga akustika, bērni ātri nogurs, nedzirdēs viens otru, daudz kliegs un viņus būs grūti strukturēt.   

Jārēķinās, ka bērniem  jaunās vietās bieži rodas sensorā pārslodze – jaunas skaņas, smaržas un garšas, citi bērni, aktivitātes, rotājumi, un bērni var palikt nekontrolējami vai saraudāties. Ir svarīgi padomāt ne tikai par aktivitāšu maiņu, bet arī par kluso istabu, kur bērni varētu nomierināties.

Bieži bērnu ballītēs pietrūkst parastā ūdens, bet ir pārāk daudz saldinātu dzērienu, kas dod enerģiju. Saprātīgi vecāki bērniem ikdienā nedod saldinātus dzērienus, bet ballītē tie pieejami. Bērns dzer, un enerģijas līmenis aug, bet paškontroles iespējas mazinās.

Ir vecāki, kuriem šķiet, ka bērni paši tiks galā ar garlaicību, tāpēc pietiek ar mantām un  viesiem, bet pirmsskolas vecuma bērnu uzmanība ir jāvirza. Savādāk bērni sāks viens otru ķircināt.

Kurš atbild par bērnu uzvedību?

Ja esat ballītē kopā ar bērnu, nevar gaidīt, ka namamāte ar visu tiks galā un jūs būsit tikai ciemiņi. Tas attiecas arī uz mazu bērnu pieskatīšanu un savstarpēju sadarbību. Ja paredzēts, ka ballītē bērnu atstāj un vecāki dodas prom, ir ieteicams sākumā tomēr pavērot, kā ballīte ir organizēta. Ja rodas aizdomas, ka viss nav droši, vecākiem tomēr būtu ieteicams palikt kopā ar bērnu.

Pirmsskolas vecuma bērniem prasmes ir dažādos līmeņos, īpaši sociālās prasmes. Daži bērni neprot pievērst uzmanību pozitīvā veidā, līderību grib iegūt ar izaicinošu, destruktīvu uzvedību. Šādu bērnu var pārstāt aicināt uz ballītēm, jo aicinātāji nevēlas nodarboties ar citu bērnu audzināšanu un uzmanīšanu. Tas ir slikti, tā bērns var tikt izolēts uz vairākiem gadiem un zaudēt iespēju socializēties – jo mazāk aicinās, jo mazāk iespēju, ka bērns iemācīsies uzvesties citu bērnu sabiedrībā.

Ja situācija bērnu uzvedībā kļūst nekontrolējama, savstarpējie ķīviņi aug augumā, ir jautājums – iejaukties vai neiejaukties.

Pieaugušajiem ir jāizvērtē – bērna uzvedība ir kaitinoša vai bīstama.

Ja kādam bērnam ballītē ir sarežģīta uzvedība, ja bērns dara pāri citiem, bet bērna vecāki nereaģē, tad gudrākā iesaistīšanās būtu nevis “audzināt bērnu”, bet runāt ar bērna vecākiem. Protams, ja šī saruna būs uzbrukums, tad nekas nesanāks, bet, ja uzrunās vecākus mierīgi, norādot, ka jūsu bērns ir enerģisks, citi bērni var nesaprast viņa uzvedību utt., tad var mierīgā ceļā nonākt pie situācijas uzlabošanas. Ja kāds pieaugušais tomēr vēlas ar svešu bērnu runāt par viņa uzvedību, vispirms būtu jāprasa atļauja bērna vecākiem – vai drīkst ar viņu bērnu parunāt.

Tomēr, ja veidojas bīstama situācija – bērns atvēzējies ar vilcieniņu, lai sistu otram bērnam, tad jārīkojas nekavējoties – satveriet sitēja roku un stingri, mierīgi sakiet “nē!”. Skaidri saklausāmu “nē” vai “sist nedrīkst”, jo bērns sensorā pārslodzē nesadzirdēs garus skaidrojumus par rīcību un sekām.

Iespējams, sitējs nokritīs zemē un sāks kliegt, jo viņa plāns ir izjaukts, tad jācenšas pārslēgt bērnu uz citu aktivitāti. Ar sitēja vecākiem skaidrosieties vēlāk. Būtiskākais ir, ka neviens nav cietis.

Liels slogs bērnam ir arī vecāku un radinieku ekspektācijas par uzvedību publiskos pasākumos, prasmēm, spiedienu performēt. Tad bērni var iespītēties un speciāli rīkoties pretēji noteikumiem.

Idejas bērnu uzmanības maiņai

Ja bērnu uzmanība kļūst mazāk kontrolējama, palīdz uzmanības novirzīšana, tas darbojas labāk nekā teikt bērnam – “nē, tā nedari!”. Tomēr jāsaprot, ka tas darbosies neilgu laiku, tad atkal būs nepieciešama uzmanības novirzīšana. Vislabāk būtu, ja pirms ballītes organizētāji būtu sastādījuši ideju sarakstu, ko darīt, ja bērniem kļūst garlaicīgi. Jo skaļākas būs ballītes, jo grūtāk būs izdomāt konstruktīvas idejas.

Te daži praktiski ieteikumi:

• Vienmēr palīdz skaistais aicinājums: “Tagad būs diskotēka”.
• Izritina tapešu rulli, visus aicina zīmēt uz ruļļa.
• Bērni sadalās pāros, uz tapešu ruļļa apzīmē viens otra kontūras, pēc tam izkrāso un izdekorē.
• Rīko izaicinājumu – kurš var pateikt šo mēlesmežģi!
• Radiet vulkāna izvirdumu – ar noteikumu, ka viens to rada (vislabāk pieaugušais vai lielāks bērns), pārējie to skatās.
• Izmēģiniet pētniecību ar lupu.
• Dziediet kopā ar Renāru Kauperu, iemācieties angļu alfabētu un dejojiet, atdarinot kustības, kādas bērni rāda video.
• Mācieties pupupipiņupu vapalopodapu! Spēles vadītājs saka vārdus, bērni korī atkārto.
• Spēļu klasika – spēlējiet “Akmentiņ, lec laukā!”
• Mūzika – karaoke, diskotēkas var noņemt nost lielu spriedzi un stresu. Tikai dziesmu izvēlieties iepriekš vai ļaujiet bērniem pēc kārtas izvēlēties savu mīļāko dziesmu.