Atzīme nav ilgtspējīgs skolēna motivētājs jeb vērtēšana kā atbalsts mācību procesā

Jau otro mācību gadu (kopš 2020. gada 1. septembra) Latvijas skolās un pirmsskolās notiek pārmaiņas  mācību pieejā un saturā. Tās lielā mērā saistītas tieši ar pieejas maiņu – mainot uzsvarus no gatavu zināšanu nodošanas skolēnam uz skolotāja vadītu, taču paša skolēna vairāk iesaistošu mācīšanos, ko zinām arī kā mācīšanos iedziļinoties. Jaunās mācīšanās pieejas mērķis – lai skolēns ne vien iegūtu zināšanas, bet tās arī prastu lietot mainīgos reālās dzīves apstākļos.

Līdz ar pārmaiņām mācību pieejā un saturā arī vērtēšana vairs nevar palikt līdzšinējā.

Pētījumi liecina, ka atzīme nav gana iedarbīgs, ne arī ilgtspējīgs rīks, lai skolēnus motivētu. Tāpēc pirmais un nozīmīgākais vērtēšanas mērķis ir tieši atbalstīt un uzlabot skolēna mācīšanos ikdienā – palīdzēt ikvienam no bērniem, pusaudžiem, jauniešiem attīstīties tik labi, cik vien iespējams. Tāpēc ļoti būtiski palielinās tā dēvētās formatīvās vērtēšanas loma – proti, galvenokārt skolotāja (taču var būt arī citu skolēnu vai pašvērtējums) laicīga un regulāra palīdzība atgriezeniskās saites veidā ikdienā klasē. 

Kā panākt, lai vērtēšana un vērtējums būtu pēc iespējas objektīvs katra skolēna sniegumam un lai tas kļūtu par vajadzīgu un gaidītu mācību procesa sastāvdaļu, kas skolēnam dotu iespēju apzināties, ko viņš ir iemācījies un kas vēl jāiemācās, lai turklāt saglabātu un pat vairotu viņa motivāciju mācīties un apgūt vairāk? Skolotājam svarīgi saprast, kas skolēniem vēl ir nepieciešams, lai viņi pietuvotos savam labākajam sniegumam?

Vērtēšana mainās arī tāpēc, ka sagaidām citādus – kompleksus – sasniedzamos rezultātus, kuri ietver zināšanas, prasmes un vērtības.

Mācību saturā palielinās komplekso rezultātu īpatsvars. Ja vērtēšana nebūs saskaņota ar to, ko skolēns mācās, tad visdrīzāk lielo mērķi – lietpratību – nesasniegsim.

Piemēram, ja skolēnam dod uzdevumu izveidot plakātu par šokolādi, tad skolotājam ir skaidri jāpasaka, kādus rezultātus bērns ar to demonstrēs, jo uzdevums ir komplekss. Uzdodot šādu uzdevumu, skolotājs varētu gribēt izvērtēt gan skolēna izpratni par saturu, piemēram, šokolādes sastāvu, saistību ar veselību, ražošanas tehnoloģisko procesu un tamlīdzīgi, gan, piemēram, informācijas avotu kritisku izvērtēšanu, plakāta sagatavošanas prasmes un prezentēšanas prasmes. Tādēļ vērtēšanas kritērijiem jābūt atbilstošiem.

Un skolēnam jābūt skaidrai atbildei uz jautājumu: ko viņš ar to iemācīsies?
 

Valsts izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) veidotā stāstu sērijā “Piedzīvojot pārmaiņas skolās” aicināti skolotāji, skolu direktori, vecāki dalīties ar saviem personīgās pieredzes stāstiem par pārmaiņām  skolā.

Laila Zinberga. Vērtēšana:

Tēvi par vērtēšanu:

 

Vairāk par vērtēšanu:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt